Chloroform Sauna
martcore
.:..:.:.:: .:.::

Novembris 2024
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Atkāpties 10. Jūnijs 2008 Doties uzbrukumā
Turkish Star Wars (1982, Četins Inančs)


attēlā: gaismas zobens turku kinematogrāfijas izpratnē

Goda vārds, manai dzīvei ir atgriezusies jēga. Patiešām, patiešām.

- Alpha, Beta and Ankara!
- Although the aliens had many powers, they did not have brains.
- Beam them! BEAM THEM!!!
- DESTROY THE EARTH! EARTH, YOU WILL BE MINE!
- Skeletons came instead of woman
- The Wizard touched the sword and the brain. At last what he wanted happened. Now he has the power to destroy the Earth. Save the world. Save the world!

Piecas minūtes ar kaujas treniņprogrammu kalnos esmu ar mieru pirkt dvd speciāledišenā par jebkādu naudu, tā ir viena no labākajām vietām pasaules kinovēsturē.
Un jā, turku džedaju kosmiskie kostīmi aizvien vēl pārdodas Rigas centrāltirgū.

in 2008 martcore says
trešbriljants / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino

Tags:

no esiņas dievinātā kaukāza stāstiem

hujase, jums ofsaida nebija, kad mrazotnie narkomāni bez tiesneša palīdzības pat uzvarēt nebija

raksta [info]fxp:
Вопрос: Во время атаки защитник, находящийся в предпоследней позиции относительно линии своих ворот, умышленно покидает пределы поля. В это время нападающий остается один перед вратарем, после чего ему следует передача из глубины поля и он забивает гол. Какое решение должен принять арбитр?
Ответ: Взятие ворот засчитать, защитника предупредить с показом желтой карточки.

skatāmies paši pirmo (augšējo) video

pievēršam uzmanību aizsargam panuči, kurš apzināti pamet laukumu un apguļas aiz vārtiem zālītē
tā ka uzdāvināja jums zviedru ķēms golu, uzdāvināja. un tēmu varam slēgt.

ščastje, vot ono

sapnī redzēju, ka pēkšņi esmu bārmenis kaut kādā šausmīgi krutā un smalkā klubā, kur viss mirdz un laistās un apkārt slaistas aizdomīgi stilīgi cilvēki notērpušies pēdējos brendos, elektrificētas irēnas pulkinenas, brīnums, ka vispār no drēbes kas palicis, jo liekas, ka minikleitas vietā ir vienkārši burti gucci

es, protams, drusku panikā, a pie bāra sēž tāds daudzums cilvēku kā vakarā bulkvedī un pienāk kaut kāda smalka dāma un kaprīzi izliecot pirkstiņus saka "man ledaino degvīnu ševanbron ar ziemeļu morsu un divdesmit gramiem labākā ledus". es vēl lielākā panikā, kā es kaut ko tādu te atradīšu un palīga neviena nav, trauku mazgātāja netīri baltā ķirurga ķitelī ar zilu spaini kaut ko rušinas zāles otrā galā

šausmās pagriežos pret ekskluzīvo dzērienu un glāžu kolekciju, a tur stāv tikai viena pieclitrīga pudele "dzirnavnieka", "cido" apelsīnu sulas paka, plastmasas tūristu glāzes un kaktā - saldējuma uzglabāšanas kaste. pārlaimē nopūšos, ņemu gaļas dauzāmo āmuriņu...

sadarbības partneriem, šķiet, nesen tomēr bijis jauns perhidrola pievedums

nupat vēl dušā izpildīju dziesmu true colors, kas ar mani gadās pirmoreiz mūžā, bet tagad staigāju pa māju uzvilcis kovbojkreklu ar papagaiļiem! rokā man ir pustukšs šampanietis!
ģiffčonka tikai nogroza galvu.

nolēmis mest pie malas visu to prastās tautas ucināšanos ar almodovariem - koeljām un jau kopš vakardienas caurstrāvojies ar patiesi elitāro mākslu tagad velku divas eda vuda filmas (Plan 9 from Outer Space included) un komiksu cable & deadpool

Here are five things we didn't know about the novelist Julian Barnes. He was a “zealous and unflagging” masturbator in his youth. He has never been to a normal church service. He is deaf in his left ear. His father never said “I love you” to him. And he fears death so acutely that he wakes in the night beating his pillow and screaming, “Oh, no. Oh, no. Oh no!”

We know these now because, at the age of 62, Barnes has written a new book, Nothing to Be Frightened Of, a dazzling memoir-cum-essay crammed with black humour, quotations from French writers and personal reminiscence. He calls it “my death book” and he's been thinking about it for 20 years.

no šejienes

starp citu, lūk, viens no maniem ever mīļākajiem tekstiem pasaules literatūrā, stāsts no10 "sapnis" (tur pašās beigās), visiem ļoti rekomendēju, tāpat kā pārējo grāmatu, ja nu kāds vēl nav pacenties atraut pakaļu no krēsla

interesanti, kad ieraugu kādu jaunu cibiņu, lai noskaidrotu, kas tas par zvēru, es eju nevis lasīt viņa žurnālu, bet skatīties uz draugu loku jūzerinfo :)
tur var intereses arī nerakstīt, karoče

moš man arī sākt rakstīt kinorevjūzus tribīnei?
nu ne par turku zvaigžņukariem un plānu 9 gluži, bet par aktuālo un jauno

Atkāpties 10. Jūnijs 2008 Doties uzbrukumā