karoče, no biblenes paņemtajām grāmatām izlasīju/gandrīz sekojošo:

1. Deivida Bekhema autobiogrāfija :) Procentuāli ārkārtīgi prāvais nesalikto un nepaplašināto teikumu procents vedina uz domām, ka Bekss šo grāmatu varētu būt tiešām iediktējis (new age argo) pats. Trivia sabradā ar gumijas zābakiem pat Kārli Muižnieku: "Treneris teica, ka mēs spēlējām labi, un es jutos labi. Treneris teica, ka mēs spēlējam slikti, un es jutos slikti. Tas viss bija neaizmirstami".

Dzīvību grāmatā ievieš grāmatu apgāda "Tapals" tulkotāja Maija Rūmniece, kurai laikam vienīgais populārais sporta veids, ar kuru dzīvē pieredzēta saskarsme, ir bijis basketbols. Kā rezultātā, futbolisti laukumā nevis iepiš golus, bet gūst punktus. "Es guvu divus punktus un biju laimīgs". Nav vienkāršāka veida, kā kļūt par manu ienaidnieku uz mūžu - uzrakstīt kaut kādu tādu huiņu. Otrkārt, spēlētāji laukumā met pa vārtiem. "Es apspēlēju Sebu Veronu, un pēc mana metiena Raians Gigss pielika kāju - gūts punkts". Mūsu mazākie lasītāji, šķiet, tā arī nesapratīs vai Bekhems bija hokejists vai tomēr grūsna trušu mātīte.

2. Līdz pusei esmu izlasījis Paula Bankovska "Misteru Latvija", līdz šim biju lasījis tikai grāmatu "Plāns ledus". Pavisam godīgi - man ļoti patīk, un ir inčīgi. Tāda kā DikensIāde nedaudz. Vai vēlīnā Džūliana Bārnsa ekskursi savas zemes vēsturē. Man liekas, ka gan "Stāsts par divām pilsētām", gan "Cross Channel" - tās ir grāmatas, kuras var pa īstam saprast tikai tie, kas ir auguši vienā zemē ar autoru. Un brīnišķīga valoda, nenoliegt.

3. Tatjanas Tolstajas stāsti. Es esmu iemīlējies viņas prozā līdz ausīm. Man pat vairs neskauž, ka tik kruta var rakstīt. Es esmu laimīgs, ka tik kruta var rakstīt, un ka man ir vēl palaimējies to visu atrast un izlasīt. Tā rakstīt - par to var tikai nepiepildāmi sapņot, un labāk pat nevajag. Viņas metāla zobu radioviļņi ir man tik tuvi, ka es labi zinu - mums ir vieni un tie paši herci, viens un tas pats ēters, es esmu pirmoreiz mūžā literatūrā sev atradis soulmeitu. Un tas ir ahujiteļna. Es sērfoju pa šiem tekstiem, čuvaki, vienkārši sērfoju kā beach boys vai dick dale vai butthole surfers.

samērā dīvaini:
vot, kad gmails strādā, man uz viņu ir pohuj, traucē strādāt un atpūsties
kad nestrādā, vispār sākas panika
džīmeil, kādam gan tev ir jābūt?

vēl es vakardien pēkšņi sapratu izeju no "politiskās krīzes", tobiš, pizģeca un dantes otrā apļa
visas partijas ir elementāri jāpārsauc savādāk, jo izmaiņas burtos proletariātu ir sākušas iespaidot vairāk nekā izmaiņas feisos

Tautas Atskaņas Partija (poētiski noskaņoti kreisie demokrāti)
Lautas Hartija (lai neviens neko nesapratu)
Teesemee Et Dziiviibai (igauņu-zviedru sponsorēts virtuālais projekts)
KNNL Atsevišķi (alus reklāma)
Latvijas Sirmā Partija (vistuvāk tautai aka Latvijas Pelēkais)
Čopli (Saakašvili sponsorēti kaujinieki klezmera pavadījumā)
ZaZoSalo (Baltkrievu sponsorēta kombainu partija)

etc

Poll #13305 serial killaz
Open to: All, results viewable to: All

No latviešu tv-seriāliem man vairāk patīk

gribēju aizņemties prāvāku naudas summu no Firmas, biju domājis, ka tur tikai pases kopija jāiedod, jāparakstās 1,6 % un jāpiš uz aleutu salām, tad tur pateica, ka jānes papīrs no VID(?!)* un tad vēl kaut ko izskatīs, ja nolems pozitīvi, tad ap četriem, bet kešā, a man laiks arī nav gumijas zābaks. vārdsakot, esmu vīlies kreditēšanas sistēmā.

*zatošņīja uzreiz

man šķiet, ka es politiski, protams, simpatizēju radikālismam
tikai kādam? vot, piedāvājiet man politiski spēcīgu ideju
lūk, 2121-ā gadā no ledājiem izlaužas taustekļi un sagrābj visu planētu
vai arī 2117-jā gadā parādas Zemes Reproduktors un liek visiem cilvēkiem liek iet uz ziemeļiem, līdz jūrai, līdz beigām, izlekt pa stāviem
vai arī 2113-jā aizmirst visas planētas un nodoties krēsla košļāšanai no rīta līdz vakaram
211-jā nodibnāt sektu, kuru būtu ērti noliegt
2009 - cilvēki sekos jebkam, viņiem tik maz vajag

vēl es noskatījos filmu "Rokijs"
savā ziņā tā ir kruta filma, jo ir par boksu, un ikviena filma, kas ir par boksu, ir kruta

no otras puses tas ir ņevjebennijs mēsls. kad rokijs cīnas beigās ar apollo, viņš noķer katru sūda džebu ar muti. pat ja džebs iet garām, rokijs tomēr pamanās noķert arī to. viņš ar galvu apstādina visus iespējamos un neiespējamos džebus.

viņa uzdevums kā nokauterim (bokserim, kas nevis piļī pa punktiem, bet gan cenšas atrubīt pretinieku piektajā raundā un pavisam) ir - dauzīt Apollo ribas! Acīmredzot, sekojot ieteikumam, ka, ja samērā veselīgajam nēģerim Apollo daudzreiz iesitīs pa ribām, viņš, lūk, tur apgāzīsies un lūgs piedošanu.

šī filma apkauno boksu kā tādu.

vēl ir tāda lieta: darbabiedrs ir atstiepis darbā blusas
pārējiem ir tādas aizdomas, man arī. blusām arī.
a ko tagad darīt?

es vot domāju, par ko ģiffčonkai es tik ļoti patīku
ja mani divi agregātstāvokļi ir niknums pret visu šo idiotisko pasauli un apātija pret visu šo idiotisko pasauli, un man nudien nekas nepatīk, tikai grāmatas un filmas
ļubvi malo, jā
bet reiz, kad viņa bija saķērusi Vīrusu, es viņai trīs stundas no vietas stāstīju pasaku par to, kā reiz laukos dzīvoja kopā Kombains un Segregators, kā viņi pieveica Purva Vārpas, un tad man likās, ka viss ir pilnīgi otrādāk.
a pajautāsi tā - nu, smuks dibens varbūt, a varbūt arī nē.
where is love?