iestājusies emopauze:
žēl, ka nav ar ko uzmočīt heroes 2 uz elektriskā krēsla
tas ir tur, kur 80 smirdīgas mežacūkas ar apsvilušām spalvām var izrubīt vienu celofāna pūķi, bet ja labi buras, tad pat divus gabalus var iznest
atceros, reiz mēs ar kosmo uzrāvām visu laiku labāko gājienu fantasy sratēģiju Age Of Wonders (pirmo, otrā ir mēsls pēdējais)
a tur kruta, simtiem pilsētu un visvisādu lokāciju, jākontrolē gigantiski apgabali, pie tam kāda trešdaļa teritorijas pieder PINGVĪNIEM(!) - tu viņus izrubī, bet viņi nāk ar jauniem spēkiem un vēl nežēlīgāku koamndieri. nē, pingvīnus aizmirst es nevaru.
bez pingvīniem vēl kādas desmit karalistes un spēki, apolitiski konglomerāti, fakini robinhudi baņģugas, brīvie cilvēki, kurus samin mūsu bronzas traktori, vēl visādas lopu ordas, ūnijas un krītiņa bandas.
karoče, episkums līdz griestiem un pāri, tāds Lord Of The Rings kopā ar Zvaigžņu Kariem tīrais bērnudāzs liekas.
toties jau tad tajos aizvēsturiskajos laikos AoW ļāva saskaldīt armiju līdz pat vienai vienībai. kā tagad atceros, no manas centrālās pilsētas dienvidaustrumu virzienā neverending džournejā dodas lidojoša gigantiska acs, ziemeļrietumu - melioratorisks tārps ar medaļu pie krūts "Par Pielīšanu Dzimtenei" (savējos varēja apbalvot, jā!). tāda ekspedīcija uz gadiem diviem.
vienu karti mēs ar Kosmo nonstopām piļījām laikam kādas 24 stundas no vietas, līdz beidzot saullēktā satikās mūsu bezjēgā pārapgreidotie alter ego izšķirošajai gadsimta cīņai. varoņi bija tā nokārušies ar haiteku, ka spēle nekavējoties izlidoja dārgājā programmā Windows, vot to es saprotu, tas ir īsti episks noslēgums!
bet ja nopietni, tad toč, neviens Heroes izlaidums nav ne tuvu tik kruts kā Age Of Wonders.