vakar pirmoreiz dzīvē noskatījos pie Kosmo filmu "vārnu ielas republika". pa nakti ar uz mana vēdera relaksācijas varā pārņemto kaķi Mūku (nekāda sakara ar). starp citu, man no rīta pat nevajadzēja aiziet nomazgāt sev degunu, jo Mūks intensīvi kādu pusstundu darbojās manas higiēnas jautājumos. Reāli, Kosmo, visu kaklu kā ar ēveli! Un sakat vēl, ka kaķi nav vajadzīgi.

par filmu - gribēju kaut ko rakstīt par afigkino, bet nu tas ir vairāk. neviena filma labāk nespētu pastāstīt par manu dzīvi, vot. būs fetišs taga.

man ir apnicis savs jūzerneims
nē, nu es zinu, ka jāpagaida līdz brīdim, kad vairs nebūs apnicis
tomēr kaut kāda pastāvīga tendence atkabināties no vagoniem un startēt vienmēr visu no nulles
bļin, ar to neko nevar iesākt
vienīgais ierobežojums - mani taču zibenīgi atšifrētu pēc rakstīšanas manieres, a vot tas vairs nav inčīgi

vēl es gribētu līdz galam izdomāt tehnoloģiju, kā nopelnīt sev daudz naudas
man šī nauda jau būtībā nav nepieciešama, no dzīves ir ļoti pieticīgas prasības
bet mani interesē pats jautājums - vai es varu to izdomāt
tobiš, nevis izmisuma dzīts vai kaut kā tā, bet tāpat - vai es varu šādu plančiku izdomāt un izpildīt.

starp citu buks pēdējais ieraksts atgādināja vēl kādu faktu: man nekad nav bijis randiņš, kur meitene tiek sab. ē. soc. vietā pieēdināta, sadzirdināta un vesta uz mājām izpriecām. galīgi nekad tā nav bijis.

man šķiet, tas ir kā pieslēgties datorspēlei, labi zinot, kāds būs pēdējais levels. un tas ir GARLAICĪGI, kad tu visu to zini. tas ir totāli GARLAICĪGI. es neesmu nekāds īpaši romantiskais puika, bet es taču vienmēr vēlos piedzīvojumus. lai būtu, ko atcerēties, lai es kaut ko no tā visa sajustu, lai nebūtu vienkārši spiediens pavēderē ar šķidrumu, kuru kaut kur vēl izmočīt, es vienmēr gribu, lai tas, kas notiek ar mani ir piedzīvojums - un tas, kas notiek ar otru cilvēku, lai viņai tas arī ir piedzīvojums kaut cik.

un piedzīvojumus es vienkārši nespēju nožēlot, tur nav ko. cilvēks vienmēr raksta savu vēsturi ar jaukiem, šausmīgiem, brīnišķīgiem un riebīgiem piedzīvojumiem. kaut kā tā.

līdz ar šo ierakstu, es tomēr atstāju šo žurnālu tikai frendu lasīšanai
rakstīšu citā, nesen uztaisīju :)
bye!