starp citu buks pēdējais ieraksts atgādināja vēl kādu faktu: man nekad nav bijis randiņš, kur meitene tiek sab. ē. soc. vietā pieēdināta, sadzirdināta un vesta uz mājām izpriecām. galīgi nekad tā nav bijis.

man šķiet, tas ir kā pieslēgties datorspēlei, labi zinot, kāds būs pēdējais levels. un tas ir GARLAICĪGI, kad tu visu to zini. tas ir totāli GARLAICĪGI. es neesmu nekāds īpaši romantiskais puika, bet es taču vienmēr vēlos piedzīvojumus. lai būtu, ko atcerēties, lai es kaut ko no tā visa sajustu, lai nebūtu vienkārši spiediens pavēderē ar šķidrumu, kuru kaut kur vēl izmočīt, es vienmēr gribu, lai tas, kas notiek ar mani ir piedzīvojums - un tas, kas notiek ar otru cilvēku, lai viņai tas arī ir piedzīvojums kaut cik.

un piedzīvojumus es vienkārši nespēju nožēlot, tur nav ko. cilvēks vienmēr raksta savu vēsturi ar jaukiem, šausmīgiem, brīnišķīgiem un riebīgiem piedzīvojumiem. kaut kā tā.