Nu, ja reiz par indie hītiem, tad par indie hītiem: otrā un trešā plāna lomu zvaigznes Toma Makkartija pirmais eksperiments režisora amatā ir ļoti un pat ļoti izdevies. Maza pilsētiņa Amerikas vidienē. Mazs cilvēciņš (visās vārda nozīmēs), kas ir apsēsts ar vilcieniem un dzīvo dzelzceļa depo. Plus parastie pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji. Psiholoģiski ļoti precīza filma, reizēm paspīd smalks humoriņš, taču kopsummā - mazliet too americanish for me. Jāpiezīmē, ka vienā no galvenajām lomām te ir Makkartija mūza Patrīsija Klarksona - uzreiz atcerējos, ka viņi abi arī piedalījās galaktiskā mēroga  kino sačakarēšanā ar nosaukumu "All The King's  Men", taču labāk to neatcerēties. Bet tā "Stacijas pārzinis" - laba filma, ir vērts skatīties. 4.2 / 5
Tagline skan šādi: "Loneliness is much better when you have got someone to share it with"

Hehe, ņirdzīga ficene...tfu. Tas ir, es gribēju teikt, ka jā, vietām pie šī rumāņu mega-neda-šedevra tiešām sanāk smiekli, it sevišķi tajā vietā, kur notiek Literātu Vakars ar nopietniem vecmeistariem, kas par 50g šņabja (da, kas tie, bļ, par literātiem?!)  ir gatavi noskaitīt vienu no tiem diviem dzejoļiem, kurus dzīvē ir palaimējies sacerēt, utt. Tomēr kopsummā stāsts par ubagu kopīraiteri sanācis tiešs kā sētas miets, līdzīgi gadījās ar serbu tādu pašu kulta grāvēju "The Marathon Family". Hrenova ar tiem Balkāniem, Kusturicas uz viņiem nav! 3.7 / 5

beidzot vikipēdijas meklētājā ierakstīju "sexual intercourse" :)
kļova

dažreiz ir tā, ka es ejot no dzīvokļa uz veikalu ļoti aizdomājos par to, kas man ir jānopērk un atstāju pārējo organisma darbību tradicionālo algoritmu ziņā. nu un dažreiz nojūkot kādam ķēdes posmam gadās visai amizantas situācijas, piemēram, nupat es attapos slēdzot vaļā durvis ar kurpju ievelkamo figņu. gadās, gadās. ir arī krutāk bijis!

ar svenskteroru virtpļāpājot ienāca prātā, ka ir tik daudz dažādu ēdienu/produktu/u.c., kurus es savulaik nevarēju ciest, bet ar laiku esmu kā minimums samierinājies ar tiem. lūk, kāds ir tops:

• eļļa un viss, kas ir saistīts ar eļļu - ļoti ilgi es atzinu tikai taukos ceptu ēdienu, nu vēl sviestā var šo to. es ļoti necietu salātus ar eļļu, kamēr mani andžoņa dz-biedre vienreiz nepiespieda apēst kaut ko tur ar. kopš tā laika eļļa ir ok, man gan tur pilnīgi vienalga rapšu, saulespuķu, rabarberu... bet siļķi eļļā tomēr ir nekavējoties jālaiž atpakaļ akvārijā!
  
• ērkšķogas - vienā sekundē pēkšņi iegaršojās un kaut atdod galus
  
• vārīti cīsiņi - ļaunākais murgs, kādu es varēju iedomāties līdz apzinīgajiem 14 gadiem, kad pēc pirmajām hardcore geimošanas sesijām "rīgas modēs" nepamēģināju ieturēt lenču vienā no netālajām ēdnīcām: vārīti cīsiņi ar kabaču ikriem. ahujiteļno!
• piena zupa - ir izzudusi kā šķira. nostaļģijas nav.
  
• olīves - es esmu samierinājies. tās ir kļuvušas bezgaršīgas un vairs neatgādina citplanētiešu sēkliniekus
• baltā vistas gaļa - kā es samācījos pats gatavot, tā mani panesa! agrāk ar gariem zobiem.
• ķiploki - negatīvs horrors, kas ir pārvērties pozitīvā horrorā.
• piparmētru tēja - piparmētras man ir visvisvispretīgākā garša un smarža pasaulē. vienreiz es nejauši nopirku bārdas putas ar piparmētru smaržu un pēc tam divas dienas gribēju vemt. taču pie piparmētru tējas es esmu pieradis, jā.
• krustnagliņas - ja tas vīns tā nedotu pa procesoru, tad mēs šeit par to ar jums nerunātu.
• burkāni - lopisms un svinstvo, bet svaigi spiestā burkānu sula ir reāli garšīga
• un vēl kādas 200 lietas jau droši vien
  

eu, a kad lidojošo aknu nams ver durvis?
esmu gatavs traumēties! (šoreiz psiholoģiski)

ps tikai nevajag šitos "mēsjausendzeramunvisuesamkurtuesi"

šodien palasīju dažus savus vecos ierakstus no tiem laikiem, kad vēl nebiju kļuvis par džedaju. kaut kā viss tiešām ir mainījies pa 4374-iem grādiem uz ziemeļiem no northempšīras.
http://klab.lv/users/martcore/22205.html

bet it sevišķi šitais (un Aptiekas komentārs, jā :))
http://klab.lv/users/martcore/57628.html#cutid1
mans visforšākais ieraksts cibā

frags no .exe's reiz savā kārtējā esejā par žurnālistiku rakstīja aptuveni tā: "es nepārlasu savus rakstus, kas ir vecāki par pusgadu. tos tāpat ir rakstījis pavisam cits cilvēks". un tā ir pilnīga taisnība. ja tas cilvēks, par kuru ir raksts zem pēdējā linka ļoti atšķiras no tā cilvēka, kas šo rakstu rakstīja tad, 2005-jā, tad cilvēks, kas raksta šo tagadējo ierakstu, tikpat ļoti atšķiras no autora 2005-jā. būtībā eksponente. bet pārlasīt ir interesanti un mazliet pat tā kā neērti.
labi, iešu pie zvēruļiem čalot.