Kādu ceturto reizi noskatījos savu mīļāko Linča filmu, lēnām sāku gatavoties "Inland Empire". Pēc seansa piekopjot tradīcijas arī iebridu mazliet IMDBā un kļuvu mazliet pārsteigts - izrādās, ka cilvēki tur aizvien (devīto gadu pēc kārtas!) cenšas noskaidrot, par ko ir filma un kas tur vispār notiek. Ir ārkārtīgi populāra versija "tas ir vienkārši mākslas darbs bez kādas jēgas, cilvēkiem taču patīk, ka viņiem durī smadzenes". Jūtos vienkārši ģēnijs. Kad mēs ar K. viņu pirmoreiz redzējām 1997-jā, uzreiz sapratām, par ko ir filma un kas tur notiek. Nabaga pragmātiskie amerikāņi.

Šāgada labākā filma. Punkts.
Viss, protams, slēpjas ģeniālā Mamonova patiesumā.

šo dziesmu es nebiju dzirdējis gadus desmit
melanholiskie trokšņi
kad tagad dziedāju līdzi, atcerējos katru vārdu; vispār viens no milzīgiem "jumpravas" hailaitiem
jāatzīst, ka šis hīts mani ir kaut kā ļoti ietekmējis, it sevišķi ar dizkača tekstu

esmu atkapājis jaunu ultramegahītu no martcore's gada dziesmas balvas ieguvēja, no grupas, kas piepilda manu sirdi ar mīlestību kā benzīntanks ar saviem sasodīti un nolādēti brīnšķīgajiem tekstiem un trīs akordiem (grupa vairāk nemāk)! get it!

ballboy - one sailor was waving

aurot līdzi (domās), protams, pie
and aaaaaaaaaaare you in love with me? you know what it means to me, you know what it means to me
and aaaaaaaaaaare you in love with me? you know what it means to me, you know what it means to me

( lirika karaokei )

vispār, es ar katru dienu aizvien vairāk aizdomājos, kādēļ vispār ir nepieciešami kritiķi
nu tur mūzikas, tēlotājmākslas, literatūras, etc
es domāju nevis uz autsaidu vai patērētājiem orientētos, bet tieši insaiderus, kurus lasa (ja ir vēlēšanās) tikai paši autori un citi kritiķi

es nesaprotu, cilvēkiem nepielec tas, ka, piemēram, jebkuram normālam radošam cilvēkam ir pilnīgi pie kājas tas, ko saka citi, viņš dara to, jo nedarīt to nevar un darīt savādāk arī nevar, ja vien cilvēks ir godīgs pret sevi. a ja cilvēks nav godīgs pret sevi un to visu klausās un uztver nopietni, nu, tad tas nav nekāds radošais cilvēks, bet sūds uz kļavas lapas

un es nesaprotu, kādēļ nav atskārsta šī tik ļoti vienkāršā patiesība. tad kur ir pamats kritikai? ikstenas rīcības spējās? :)

tad nu ko tagad - viripajevs vai futbols?
bez viripajeva es principā varu arī mierīgi izdzīvot