lūk, ko es padomāju pēc rt posta par reklāmu un diskusijas pie tā. precīzāk, ne padomāju, bet nu šis ir tāds kā manifesto. man daudzi draugi strādā nozarē, tā ka nevajag ņemt to pie sirds, katram ir savi iemesli, taču, čuvaki, ir tā.
es ienīstu reklāmu. man tur vairs nekas neliekas smieklīgi.
es to katru dienu izmetu no savas pastkastītes, domāju, ka pagājušā gada laikā esmu pavadījis līdz atkritumu konteineram vairākus kilogramus.
es uzskatu, ka mūsdienu reklāma, jā, tā nav laba vai slikta - tā ir atritumu iebēršana dvēselē, bet es par savu dvēseli domāju gan. un viena lieta ir bērt, pavisam cita lieta - tos ražot no visām šīm feikajām pastkartītēm un otrā kaluma jociņiem, paralēli studējot sociālās antropoloģijas grāmatas. nekas nevar sapist vairāk tavu dvēseli, kā tas.
vot.
