hello, riia, mu arm!

http://www.draugiem.lv/friend/?1113234#f1
šausmīgi gribas iepazīties ar šo tipu, tikai nezinu kā!

putnelisbjuro informē: pēc ilgas un neatlaidīgas cīņas rakūnčega "Inģijskij Čaj" izvirzījies līderos!
žēl, ka pie viņiem tur vēl nevar izvirzīt cīņu par "aktīvāko balsotāju", varētu arī uz kaut kādu tropisko elli aizlidot
atbalsti mūsējos, spied uz pieci!

o, beidzot pienācis šis saviļņojošais brīdis - mūsu podjezdam liek jaunas durvis!
ar viņām epopeja bija varena.

pusgadu podjezda ārdurvis stāvēja vaļā, lai uzlabotu nama ventilāciju laikam. ceturtā stāva iedzīvotāji lēnām sāka kurnēt, ka atbalstīt puszvaigznes hoteļa "parazāda" servisu kāpņutelpā vairs nav viņu spēkos. bez tam nepateicīgie klienti, neatraduši spa, piemērotu konferenču zāli un satelīttelevīziju ar 33 pornoprogrammām, par piemiņu no sevis atstāja tikai suvenīrus benčiku, izdzertu trauciņu un aplaistītu sienu veidā. bija kaut kas jāiesāk.

delegācija apmeklēja namu pārvaldi, kuras biznespiedāvājums tomēr īsti neatbilda ekspektācijām. vairāki vecāka gadagājuma iedzīvotāji aicināja namu pārvaldi tomēr nejaukt dzīvojamo namu ar garāžu. atlika pēdējais - doties pie privātfirmas. tur viņus sagaidīja atplestām rokām.

"Наму парвалде, туды ее в качель, разве товар дает? — смутно молвил дверной мастер. — Разве ж она может покупателя удовлетворить? Дверь — она одного лесу сколько требует..."

karoče vēl mēnesi tika vākta nauda un veiktas apspriedes sētā, kāpņutelpā, kā arī privāti dzīvokļos. aiz slēgtām durvīm vērpās intrigas, kuras aizgāja reizēm pat līdz draudiem dažu iedzīvotāju dzīvībai. pēc summas spriežot, durvīm apmeklētāju vajadzēja ielaist tikai pēc acs zīlītes pārbaudes ar īpašu detektoru kā arī rūpīgas DNS analīzes.

bet vispār tagad skatos - neko, tāds parasts finieris vien ir :)

ak, jā, žurnālam "Rīgas Laiks" tagad ir jauna mājaslapa
galvenais pluss - bez maksas var lasīt visus numurus līdz pat 2004.gada  decembrim
sākot ar pašu, pašu pirmo(!)

es tieši, pirms paskatīties, mēģināju atcerēties pirmo, kas tur īsti bija; prātā nāca, ka bija kaut kas par savrupmājām, laikam intervija ar ulmani un kaut kas par gaļu. atveru - bingo! bet vispār tur var baigi ierakties un ierakties, uz dienām divdesmit laikam

man pirmoreiz mūžā ir pamodies instinkts paņemt šauteni un sākt bliezt pa dzīvniekiem
tas es to zaķi delfos ieraudzīju

Aicina Elizabeti II aplūkot britu tūristus Rīgā
delfi

"Britu jūras spēku orķestra instrumenti iestrēguši uz Latvijas un Lietuvas robežas"

a ņehuj braukt ar savām firmas 40-tonnīgajām dūdām (mūzikas instruments)
upd: delfu komentāros arī iesaka, ka vajadzēja paņemt sintezatoru un miers

no krievu vikipēdijas: cik daudz ir nepieciešams izdzert, lai uzrakstītu:
"То́мас Пинчон (англ. Thomas Pynchon, Thomas Ruggles Pynchon, Jr.; р. 1937) — американский писатель, один из основоположников «школы чёрного юмора» (pirmkārt, es nesaprotu, kas ir Melnā Humora Skola; otrkārt, ja noir, tad es nesaprotu kāds Pinčonam ir sakars ar noir, pat iedarbinot visu savu fantāziju), ведущий представитель постмодернистской (pēc šī termina vienmēr ir jāliek smaiļiks - vienmēr un permanenti; tiesa, viņam pat ar postmodernismu nav nekāda sakara) литературы второй половины XX века."

bet tā, tas ir izcils un ģeniāls rakstnieks, viens no labākajiem pasaulē, jā. šobrīd pārlasu viņa pirmo grāmatu "V".

ciemos bija atbraukusi mamma, lai atgādinātu, ka mans 30 gadu bērzdejs strauji jo strauji tuvojas. šajā sakarā viņa atbrauca ar dāvanu. dāvana ir sitiens zem jostasvietas - pēc 7 gadiem tibetā man ir parādījies mobilais telefons. ardievu, nonkonformisms. uz kastes rakstīts nokia 6070. hvz, ko tas nozīmē.

pēc tuvākas izpētes atzīstu, ka telefons ir labs, kantains. tomēr daudz vairāk kastes saturā mani ieinteresēja tā putaplasta konstrukcija, kur viņš atradās, es aizvien intensīvi domāju, kā to varētu praktiskāk pielietot. tāpat ir mazas un spocīgas austiņas, interesanti viņas kompī var iespraust? no paša telefona es, protams, ka neko nesaprotu, taču pulksteņa šrifts man ļoti patīk, kas jau ir milzīgs pluss šim modelim. tāpat ir arī ļoti simpātiskas pogas! grāmatiņas izlasīju gan latviešu gan angļu valodā, sapratu, ka viss ir kedās.

ņemot vērā faktu, ka pieslēgties kosmosam vai spēlēt far cry uz viņa es nebūt negrasos, atliek visbūtiskākā funkcija - zvana melodiju sacerēšana, ar kuru taisos nodarboties tuvākajā laikā. man kā romantiķim-primitīvistam tas ir pašā reizē. o, kā es maršrutniekos atriebšos visiem šitajiem polifoniskajiem hītiem, kad no manējās atskanēs tikai man saprotama skaņu kakofonija (virziens - Black Dice un Karlhainca Štokhauzena mistrojums)!

vēl tur ir fotoaparāts. ko ar to iesākt es nezinu, visdrīzā jau, ka foķēt savu te nesalasāmi un izlikt bildes te nesalasāmi. par sīkākām detaļām rītdien, tad jūs man arī iedosiet nodosiet savus telefona numurus, paroles,  javkas,  štābus un dzimteni.

lēnām dzīve kļūst labāka - telefonu esmu paša spēkiem saķīlējis
/lepni/
un pat izdarījis divus fotouzņēmumus, tiesa, pirmo - ar nepareizo pusi

lukašenko novedis valsti līdz kliņķim, bobrujskā panika:
"Стадо белорусских коров вплавь сбежало в Польшу. Государственную границу нарушили около 240 животных."
http://www.dni.ru/news/world/2006/10/19/92184.html