ir divi cinisma paveidi: tas, kurš ir jaunības maksimālismā un tas, ar kuru tu centies cīnīties līdz dzīves beigām.

par praidu:
mums ar dzīvesbiedri bija doma no sākuma doties gājienā, bet kaut kādā brīdī es sapratu, ka ir diezgan bezjēdzīgi iet un pierādīt manas tautas pārstāvjiem acīmredzamas lietas. tādēļ mēs neiesim. varbūt, sieviņa arī aizies. bet man tas viss ir piegriezies.
manā frendlistē ir pietiekoši daudz draugu ar netradicionālu seksuālo orientāciju, un man tie ir tikpat dārgi draugi, kā ar tradicionālo seksuālo orientāciju.
manus uzskatus par šo "problēmu" jūs zinat.
jūsu M

un vēl, man ir sajūta, ka es kaut kā samaitāju citus cilvēkus

"Mani sauc Jānis. Man ir 53 gadi, jau divus gadus es dzīvoju tumsā."
labs sākums gorčeva stāstam

vissmieklīgākais stendžas rakstā man šķiet tas, ka viņš runā par patērētāju sabiedrības īpatnībām tā, it kā būtu stundu atpakaļ ar kosmoskuģi ieradies no Oriona zvaigznāja, un tagad kā citplanētiešu bērns ar lielām, zaļām acīm saka: "čuvaki, nu kā tad tā?!", ja tajā pašā laikā ir skaidrs, ka viņš ir izlasījis par šo pašu patērētāju sabiedrību daudz vairāk grāmatu nekā mēs visi te kopā ņemti