http://www.blogs.lv/kategorija/visi/5/1/Sliktie-puisi/
jautri

Ir lietas, kuras bez asarām nav iespējams mierīgi uztvert. Piemēram, krievu filmu vebsaiti. Krāšņāki viens par otru.
Lūk, filmas "Peļķu pavēlnieks" oficiālā mājaslapa. Ieejam starta lapā. To, ka filma saucas "Peļķu pavēlnieks" - atcerieties, ka to es jums pateicu. Jo savādāk jūs to neuzzinātu. Turpat arī neatejot no kases varam iepazīties arī ar sižetu. Izliets Kronenbergs, jā. Diemžēl bez catastrophe sex elementiem.
Saita jaunumos uzzinam arī interaktīvi informatīvā materiāla ģēnija un radītāja vārdu - "aдмин сайта, web-мастер : "Romashka" Saratov Russia, верстка, дизайн, оформление."
Sadaļā "Kadri no filmas" tiek absolūti kultivēta TV-Screener kultūra un vispasaules VHS-nerdu bums, kas nevar nepriecēt.
Bez šaubām netiek apiets arī preses viedoklis par filmu, kuram ir arī veltīta atsevišķa sadaļa. Sev par lielu izbrīnu varam konstatēt, ka pirmais preses viedokli ir izteicis jau augšminētais saita administrators, kurš lai arī kautrīgi atzīstas savā kinokritikas piredzes trūkumā, tomēr ir gatavs paust, bļ, pravdu - matku acīs un citus dvēseles kliedzienus. "Jūs domājiet, ka man arī jūtu nav?"
Mīļa ir arī sadaļa "Pa filmēšanas vietām". Ceļvedis mums ar savu vienīgo fotoattēlu pavēsta nesatricināmo mesidžu, ka šedevrs ir ticis uzņemts kinostudijas paviljonā.

Par pārējo varat priecāties paši.
 


 

jāielien vannā, tad jānoskatās izrāde "Planēta" un tad jau varēs ķerties pie hokeja. runājot par pēdējo - radās laba ideja, ka visiem faniem varētu pie ieejas atņemt pūšamos instrumentus, bet tā vietā ierubīt "škodas" klaksonu. no pirmās līdz pēdējai minūtei. ja liekas par maz - piejūgt klāt nopietnu pastiprinātāju.

В shadowplay, действуя вашу собственную смерть, не зная
никакой больше,
Как убийцы все группировало в четырех линиях, танцевать на пол,
И с холодным оружием, запах на их телах сводят с ума движение
для соединения,
Но я мог только пристально посмотреть в недоверие, как толпы
все слева.

Kau kā lēnām sāk besīt aizvēsturiskā pārdevēja, kura jau kādu desmito reizi izsit čeku un tad skatās ar pārmetošām acīm: "nu ko tad jūs neteicās, ka ar karti? es jau izsitu kasē". Labi, es saprotu, ka vecam cilvēkam kartes nav pierasta lieta. Bet paskaidrojiet man, pilsonim, kurš pats pāris gadus ir nostāvējis pie kases aparāta - kā var dabūt tādu refleksu, kad vispār kaut ko kaut kur sāc sist pirms tu redzi reālu naudu (jeb, precīzāk - turi viņu rokā)???

Noskatījāmies pirms hokeja "Planētu". Abi atzinām, ka visspēcīgākais prikols bija par samuraju, kura "pusoficiālajā" lugas tekstā i nemaz nav. Bet smējāmies no sirds.

20 minūšu laikā viens pats pamanījos aprīt veselu vafeļu torti. Tas ir uz labu.