Gribējās tā vienkārši pabraukt. Bez visādām figņām un setapiem. Kā vecos, labos laikos. Un ponta pēc ekačāju (700 kb/s, total eyeroll) NFS: Hot Pursuit 2. Ko varu teikt?
Da man pie kājas, ka nekāda tjūninga (pat riepu) nav, ka visas mašīnas brauc vienādi, ka nekādas fizikas nav un mašīnu nevar sadauzīt un AI uzvedība ir tik neaprakstāma, ka smiekli caur asarām. Tā ir tāda arkādīte, right? Viss pārējais tur ir - bakstāmies ar citiem, diemžēl bremžu pogas nav jāizmanto (a būtu laba rozīnīte, ne?! a būtu handbrake, vispār - ūūū!). Da nav problēmu, ka grafika ir galīgi sūdīga, bet mašīnas un trases tiek unlockotas tikai par kaut kādiem mistiskiem punktiem un pat ne naudu Par to, ka es iedevu pa purnu gaišņikam, man iedeva jaunu un spožu M-6-Speedster. Vismaz ir kaut kāda taisnība uz zemeslodes.
Arkādei tas viss ir pilnīgi piedodams, BET. Ir viena lieta, kura nu nekādi nav piedodama. Tās ir trases. Pilnīgs lopisms. Viņas pat ne tas, ka ir vienādas. Da kāds tur vispār ceļš? Ja priekšā neatrodas klints / trīs guloši autobusi, tad braucu, kur gribu. Tramplīni - to ješčo. Pat negribās par viņiem runāt. Tas viss pat nav Unleashed līmenis (līdz tam kā līdz zvaigznēm) - NFS2 trases paņēma pie pakaļas tā, ka maz nelikās. No tramplīna - tunelī. No tuneļa - pāri tiltam. No tilta - lielpilsētas ugunīs! Wahh! A te - tāds lauku dragreiss līdz pastam un veikalam. Lai pagūtu vēl atpakaļ cūku pabarot. Hamyyyyyyy!
Taču vēlēšanās ik pa laikam "nu tikai viens quickrace un pietiek" palikusi. Jādzēš laukā, mļā. Bez tam širmi norauj Champ. Manag. turpinājums. ĪSTAIS. No "Sports Interactive". Un tad vairs dzīvē nekas nebūs svarīgi - pusdienu forumos, pusdienu ciparos + 90 minūtes spēlei.