Movement Of Jah People In VW Golf., part 2
Projekta nosaukums: "Movement Of Jah People In VW Golf"
Sadaļa: script
Episode 1: Pievakare uz Rīgas - Jūrmalas šosejas. Kamera slīd pa
ceļu kaut kur rajonā aiz lidostas pagriezienu, kamēr apstājas poie
reklāmas plakāta, kurš acīmredzami reklamē kādu radiostaciju. Uz tā ar
lieliem burtiem rakstīts 106,7 FM, savukārt virs frekvences attēlota
pāri strauta čāpojoša zoslēnu ierinda. Apakšējajā daļā tikmēr
izvietojies slogans: "Rhythm & Goose". Virs zoslēniem pacēlusies
lidojumā prāva zoss ar mazītiņu cilvēciņu augšā, kas ir izstiepis roku
pret gaismu. Taču kamerai piebraucot tuvāk mēs redzam, ka tas nav Nils
Holgersons, bet gan Harijs Poters (cauri lielajai zosij ir izvērta
slota) - viņš traucas pēc mirdzošas lodes, kura kļūst aizvien lielāka
un lielāka, uz izaug apmēros, kamēr pārvēršas mirdzošā šosejā.
Episode 2: Ir jau satumsis un mirdzošā šoseja lido vēja spārnu
ātrumā. Uz tās STĀV (kamēr ceļš KUSTAS atpakaļgaitā) melns "Volkswagen
Golf", divreiz lielāks par parasto modeli. Nākamajā šotā skatītājs
pamana, ka auto nav logu tīrītāju un durvju. Iekrampējies stūrē uz ceļu
skatās Harijs Poters. Pēc iepriekšējā lidojuma vējš ir pieplacinājis
viņa matus un norāvis brilles. Tikai šajā mirklī tiek apjausts, ka pie
stūres patiesībā atrodas Alberts (mazais Albertiņš - lipa sākumā viņš
ir mierīgs un koncentrēts, bet uz beigām sāk iegūt galvenā ļaundara no
"Lost Highway" vaibstus - sejas āda it kā savelkas). Mašīna trakā
ātrumā stāv uz vietas, kamēr garām paskrien elektrostacija un tā
tuvojas ābeļdārzam. Šķiet, esam jau Pūrē, taču ceļarādītāju nav. VW
Golf tuvojas sarežģītam krustojumam, kurā speciāli ir uzstādīti vairāki
luksofori, bet tuvojošās negaisa brāzmas nēsā pa ielu avīžu driskas un
"Statoil" celofāna maisiņus.
Episode 3: Kamera tuvojas vienam no luksoforiem. Par situācijas
dinamiskumu liecina ātrums ar kādu gaismas pārslēdzas luksoforā - tas
notiek bezmaz ar trīs sekunžu intervālu. Pēkšņi gaismas plūsma no
sarkanās luksofora lampas krīt uz izbrīnītu cilvēka seju. Viņa galvā ir
nedaudz nosmulēta beisbola cepurīte ar uzrakstu "Mustuamae Symposium
1981", bet rokā atrodas striķītis. Acīmredzot, pie šī striķīša pastaigā
tiek vests suns, taču klipa laikā mēs suni tā arī neieraugam. Toties
viņa saimniekā skatītājs bez grūtībām atpazīst A. Kukuvasu. Varoņa
izbrīnītā sejas izteiksme atplaukst izpratnē - viņš pasmaida un caur
beisbolenes aizmugurējo atvērumu izspraucas nerātnas matu cirtas.
Gaismu no lusoforiem nomaina apžilbinoši apžilbinošā sudrabaini baltā
plūsma, un kamera pavēršas pret šoseju. A.Kukuvass ar vienu kāju uzkāpj
uz tās, bet tikai tad novērtē, ka ceļš kustas atpakaļgaitā vājprātīgā
ātrumā. Nākamais šots: Alberta seja ar aizvērtām acīm. Šķiet viņs kaut
ko sapņo pie sevis. Viņa mašīna aizvien nosacīti stāv uz vietas.
Episode 4: Interlūdija (muzikālajā daļā iekrīt uz pieklusinātu
Esmarha glāžu solo). Tas pats krustojums, tikai luksofori ir izzuduši,
bet vējš aizvien pieņemas spēkā. Tumsā saskatāmas neskaidras cilvēku
figūras, kas līkņā gar ceļa malu. Viņi tur pa pāriem rokā lentes, viens
no tiem zīmē kaut ko uz asfalta. Tālāk kamera pievēršas jau
ābeļdārzam. Tam cauri iet paveca sieviete ar spaini vienā rokā un kaut
ko neskaidri saņurcītu otrā. Auditorijai uzreiz kļūst skaidrs, ka tur
māte uz aku nes A.Kukuvasa cepurīti "Mustamae Symposium 1981", un nav
arī grūti iedomāties, kas šeit ir norisinājies pirms dažām minūtēm.
Esmarha glāžu liriskajā skanējumā ielaužas radiotrokšņi, mēs šoreiz
redzam Alberta seju jau ar plaši atvērtām acīm. Viņs negaidīti pagriež
galvu atpakaļ - beidzot kamera pirmoreiz parāda aizmugurējo sēdekli. Uz
tā, ģērbies perfektā žaketē, ir iekārtojies Sergejs Jolkins, kurš
klusēdams viegli pamāj Albertam ar galvu. Šajā pašā kadrā uzmanību
piesaista arī skats caur aizmugurējo stiklu aiz Jolkina galvas redzamie
luksofori, kas seko automašīnai. Caur radiotrokšņiem izlaužas
atsevišķas frāzes, bet vissaprotamākā no tām ir: "does really fire
walks with me?!".
Episode 5: Pēdējās klipa 30 sekundes: ceļš sāk lēnām zaudēt savu
ātrumu, var jau redzēt priedes un austošu gaismu kaut kur tālumā.
Nojaušas saullēkts, taču tas ir savdabīgi zilganā krāsā. Kamera seko
mašīnai aiz muguras, līdz parādas priekšā kāpas, tad jūra, viļņu nav.
Šeit daudz ko izsaka skaņu gamma: jūra ir gaišzila, debesis pašas ir
cianīda zilas, bet "saullēkta josla" ir vēl tumšākā zilā tonī par abiem
iepriekšējiem, pie tam šī josla ik pa laikam it kā noraustas. Šķiet, ka
ceļš ir apstājies pavisam, bet tas ir tikai pirmais iespaids -
patiesībā izskanot dziesmai, automašīna lēnām ieslīd jūrā. Video
beigas.