Ir lērums ļautiņu, kuriem ir daudz vieglāk dzīvot ar galvā aizbāztiem mītiem un dogmām, jo pāsiem savu domu nav un nemaz nevar būt. Un turklāt viņi ir salīdzinoši laimīgāki, kā tie, kuri ņemās un vienā laidā kaut ko štuko. Turklāt var ļoti laimīgs būt, ja abas puses pieņem šiš dogmas un mītus par reāliem esam un dzīvo atbilsoši spēles notiekumiem. Manuprāt, tad ir ideaļņiks. Problēma sākas, kad viens no dalībniekiem atsakās pieņemt noteikumus un sāk spirināties. Tas par pirmo rindkopu.