Par Pjatigorski
Bet viņš tomēr ir kruts. Galvenā ir attieksmes lieta.
Teiksim, ir domātāji, pie kuriem būtībā tu ej kā ar cirvi. Nu, kaut kādu radikālu domu paudēji. Šitais ir sūds, a šitais vot ir kruta. Vienā momentā patīk, kad pārcērt kaut kādu līniju - nah tādu filosofu. Zarubīsim, ka nemetas. Kad es sāku lasīt Pjatigorska smadzeņproduktu, man likās - nu, bļa, atkal. Da viņš pats ar cirvi staigā apkārt.
Un tad es sapratu, ka pret viņu vajag pavisam savādāk.
Nu, teiksim, nevis ar cirvi, bet ar tējas tasīti.
Nu, un tad es sapratu tās brīnišķās lietas, par kurām viņš runā. Nevis tā reliģiski-sektantiski sapratu, bet nu tā...pasēžot virtuvē viens pie tējas tasītes. Jā, viņš ir ļoti apbrīnojams cilvēks, kurš spēj cilvēkiem sniegt ļoti daudz ko. Pat nebūdams ne ģēnijs, nekas tāds.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: