Syndromes And A Century (2006, Apičatpongs Vīrasentakuls)
Filma, kuru, pirmkārt, jau ir grūti uztvert un vēl grutāk sagremot - pārāk jau mēs esam pieraduši pie ierastiem kino veidošanas paņēmieniem. Teiksim, te nav sižeta. Vispār. Samērā vēl jaunais taizemiešu režisors, kura vārds uzvārds dažādu iemeslu dēļ šajā tekstā vairs netiks pieminēts, demonstrē skatītājam tādu kā fotoalbumu par viņa vecāku jaunību, kā arī par savu valsti - iedomājaties, jūs rādat savam ciemos atnākušajam draugam, lūk, albumu ar ģimenes fotoattēliem - šeit var būt atsevišķi attēlii, kas veido kaut kādu puslīdz kopēju ainu vai priekšstatu, taču par kādu var būt šeit runa sižetu? Pie tam viņam šī dzīvā fotodemonstrācija (trīs minūtes gari kadri ir ierasts pasākums), tāda savdabīga pauerpointa prezentācija, atmiņu plūsma, ir ar ļoti pamatīgu vērienu.
"Sindromi" ir filma par kādu slimnīcu, puse ir laikam par 70-jiem gadiem, puse - par mūsdienām, pie tam modernajā pasaulē tiek reizēm atkārtoti tie paši dialogi un situācijas, kas 70-jos, taču mainās rakursi vai darbs ar kameru. Galvenais uzdevums šeit, faktiski, bija pastāstīt ne tikai par cilvēku attiecībām, bet arī par to, kā urbānā pasaule mierīgi sadzīvo kopā ar budisma pasaules pārpasaulību, tāpēc šo kadru kompozīcijas mēdz būt caurstrāvotas ar milzīgu poētismu (Taizemes daba ir ohoho!) un intimitāti. Tādā mērā, ka ir grūti saprast, vai režisors ir ģēnijs vai šarlatāns, vai arī nevajag ar to vispār aizsist galvu.
Lūk, dentists ārstē zobus budistu mūkam, kuram milzu sapnis bija kļūt par dīdžeju, un tam tā arī nav lemts piepildīties; pusis, kas stāsta meitenei leģendu par ezeru ar dārgumiem ūdens vietā; masveidu rīta aerobika Bangkokas parkā; kāds cits mūks stāsta terapeitam par to, kā bērnībā viņš esot lauzis kaimiņa cāļiem kājas, jo viņam ir patikusi šī skaņa, bet tagad cāļi viņu nākot viņu sapņos. "Vai jūs pats lietojat vistas gaļu uzturā?"., jautā ārsts. "Nu, vispār, jā", atbild mūks. "Jūs, dārgais esat sačakarējis sev karmu. Pārtrauciet ēst putnu gaļu, un še jums aspirīns. Jums visas nelaimes notiek galvā".
in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi /
filma dažiem un retiem / apm.ņurd. / afigkino