draudziņ, man ir vairākas tantes, kas dzīvo ārzemēs kopš 2PK. amerikas radi visās 3 paaudzēs runā latviski un berni tagad bija arī uz dziesmu svētkiem. protams, ka ar akcentu, bet runā.
un Vācijā dzīvojošā tante arī vēl atceras latviešu valodu und zied "Kur tu teci gailīti".

par to pašu snorki runājot - viņa taču pati rakstīja kā Dr darba priekšaizstāvēšanā teikusi "Pie mums Eiropā..." par ko visi bijuši naidīgi vēlāk.

loģiski, ka viņi teiks "pie mums Toronto/Itālijā/Vācijā" etc, jo tās ir viņu (mūsu) dzīves vietas un tāda ir tā realitāte tāpēc es personiski uztveru arī tavu "staigaajoshas butaforijas".

nu pasaki kāda tad ir tā lielā atšķirība starp tiem, kas bija apiesti izceļot kara priekšvakarā, jeb tiem, kas tagad labāku dzīvi atraduši ārpus tēvzemes. kāpēc tie pirmie ir sliktāki nekā tie otri (man gan liekas otrādāk).

visi taču grib dzīvot. un dara to kā māk. saglabājot tik ciešu etnisko saiti kāda viņiem ir audzināta ģimenē.

un vienmēr jau ir arī ekanomiskais - no Toronto atlidot ir kudī dārgāk nekā no Berlīnes, ne?