martcore par porno
pirmoreiz pornofilmu es redzēju astotajā klasē, kad latvija vēl nebija ieguvusi neatkarību.
mēs noskatījāmies to mājās pie klasesbiedra, kura vecāki bija, pirmkārt, no radošās inteliģences aprindām (kur tad vēl padomju laikos izraut pornofilmu), a, otrkārt, bija darbā, kamēr mēs stilīgi nebijām skolā. mūsu priekšstati par seksu, kuri jau tā bija visai ezotēriskā līmenī, šķiet kļuva vēl vairāk mulsinošāki, jo ekrānā triumfēja 180 minūšu VHS zviedru amatierporns konstantā doggystyle garā, no kura ne tikai mati cēlās stāvus.
tam, ka sieviete var trīs stundas nostāvēt četrrāpus, mēs ne pārāk noticējām (toties nezkāpēc noticējām tam, ka viņā ir iespējams trīs stundas pēc kārtas monotoni ievietot Kaisles Zizli)
tiesa, vot, cilvēkam, kas ir redzējis amatierpornu, pēc tam uz visiem laikiem tiek atsista vēlēšanās vēl kādreiz dzīvē ieraudzīt brīnišķīgo Mākslas Erotiku, pret kuru automātiski izstrādājas visai veselīgs naids.
šajā sakarā sarīkošu pollu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: