Pār knapi aizsalušo daugavu, nosalis un piesūcies pilns kā vecmāmiņas adīta zeķe, klunkurēja pāri elektromontieris Romualds Vizbulīte, kurš jau kopš skolas sola laikiem bija slavens ar savu vājību uz sīvo, kas samērā bieži beidzās ar visai dīvainiem izgājieniem. Reiz, kad skolā bija ieradusies sadraudzības mācību iestādes delegācija no Kirgizstānas, Romualds, kurš kārtējo reizi kaut kur pa kluso bija sadegustējies lauku garšīgo, izspēlēja joku, par kuru vēl šobaltdien atceras viss pagasts. Nespēja kirgīzu delegācija ne pāris soļus iespert vidusskolas pagalmā, kad pa 2trā stāva logu ar necilvēcisku gaudošanu izlidoja TAS. Tas nebija nekas cits kā visdažādākās krāsas diegos un mālos izvārtījies Romualds, kuram tajā mirklī likās smieklīgi izmesties pa otrā stāva logu pretīm kirgīzu delegācijai , nelabā balsī aurojot - "Arī daltoniķiem kumiss pēc kumisa garšo!".
- Vot bļe, bija laiki, kad biju kā īsts detonators bērēs, - pie sevis nodomāja Vizbulītes jaunskungs un atrada sevī otro elpu, lai turpinātu ceļu AB dambja virzienā