ne par referundumu
nupat iegāju vietējā iestādē iedzert balzāmu-degvīnu 50/50, tad tur bija ieradušies divi krievu tautības jaunieši ar nolūku notirgot kafetērijas pārdevējai kaut kur nopizģīto lego. es, starp citu, šo jaunatnes sugu ne īpaši izprotu - izkāmējuši, izņemot reklāmas naratīvu parunāt var, bet ar grūtībām, karoče, it kā ne narkomāni, tie ir krietni dzīvelīgāki, bet par mazu alkoholiķiem. no kaut kurienes (vietējās mafijas!11) viņi bija uzzinājuši, ka Innai ir mazs puika un spieda uz jūtām.

"Игра развивающая", vēstīja viens .
"Вы сможете построить космический корабль или трактор", turpināja otrs.
"Полеты фантазии", pirmais
"Двенадцать лат", noslēdza otrais.

te Innā parādījā mātes jūtas un viņa teica - desmit.
vienpadsmit, mums ceļam vajag, iemaurojās abi biznesmeņi korī
desmit, teica Inna
desmit piecdesmit, mums ceļam vajag, cīnījās jaunieši.
идите нахуй, atbildēja kafetērijas zvaigzne.