presidente, maybe we should build a general?
1. es atceros, kā bija agrāk - piestātnē stāvēja krava, 200 tonnas ar dārglietām, papaiju un IKEA mēbelēm, un mēs nezinājām, kur to visu nogrūst. skrēju pat celt otru ostu, tūristi palika sabradāti guļot uz asfalta. a tagad viss kaut kā mierīgi, Kubā valda pilnīga eiforija. kā es to panācu? ha, vienkārši - kad cilvēki man teica, ka viņiem nav ko ēst, es atbildēju, ka dzīvei pilnīgi pietiek ar kafiju, rumu un cigāriem, un viss. ja dvēsele grib ko vairāk - ej okeānā ķer zivis, tikai galvas un astes nemet atpakaļ jūrā, citādāk enviromentālisti pirms vēlēšanām mani norīs bez sāls.

2. ha. pēc šī paziņojuma lietas sāka iet kalnā. neviens vairs nestrādāja, viss notika režīmā siesta-fiesta-siesta-biennāle. tajos brīžos, kad es neierosināju sarīkot īstu sabantuju. ja agrāk mēs meklējām cēlmetālus un deldējām savas dzīves fermās un fabrikās, tad tagad es biju laimīgs pirmoreiz pa pieciem gadiem redzot strādājošu krāvēju, kas devās pretī ārzemju kuģim. spriežot pēc apjoma, nesa viņš eksportam trīs banānus, un ar to salas ekonomikai pilnīgi pietika.

3. darbinieki dokos, protams, zaudēja pēdējās cilvēka paliekas. no restorāna - uz pabu, un tālāk viss kvartets ieslēdzās savā ostas kantorī. uz četrām dienām! trešajā dienā pret vakaru tur jau pieslēdzās jaunās inženieres no elektrostacijas, es nezinu, viņas tur velk kā ar magnētu.

4. noziedzība, protams, pieaug, kur nu bez tā. it sevišķi pie kokzāģētavas. ja tic rādītājiem, tad tur notiek īstas šausmu lietas, tiek izspiestas mobilās teflona pannas un ar knaiblēm izrauti zelta zobi. nācās nosūtīt miera vēstījumu un ievest karaspēku, savādāk, šodien spirts, a rītdien palaidīs raķetes uz ameriku. un tas vēl ir demokrātiski. es taču neapšāvu visu kokzāģētavu, ne tā? es apšāvu tikai divus cilvēktiesību aizstāvjus, kuri nebija mierā ar manām pareizajām metodēm.

5. uz salas mums ir divi baņķieri, viņus sauc oskars andropovs un horhe čerņenko, viņi ģērbjas gaumīgos uzvalkos, apmeklē striptīzu un iepērkas ārzemēs, jo tirgū es viņus neesmu redzējis. toties abi pludina naudu kreisajā kasē, kas ir ļoti pareizi. oskars ar horhi jau ir pieraduši pie mūsu režīma īpatnējiem apstākļiem un vairs neuztraucas par steberējošajiem dokeriem, kuri buenos dias vietā izdveš sulīgu atraugu ar benzīna aromātu. augstākās kvalitātes benzīna!

6. jaunatne gan ir galīgi izlaidusies, negrib mācīties. lūk, pāri vidusskolas slieksnim ar pārcilvēciskām mokām viņus vēl var dabūt, bet koledžā - ņi-hu-ja. neiet. es jautāju, lūk, klasesbiedrs jau apguva zinības, dabūja bakalauru, tagad strādā ruma distilērijā, vidējā zvana menedžeris, a ko tu dari ar alus pudeli pie nakstskluba durvīm? gatera, bļ, dēls?

7. un tad vēl zlojebučie pensionāri. kā jaunībā ievācās apartamentos ar nosaukumu "shack", tā vairs nav ārā dabūjami no savām būdām, bojā visu peizāžu, man estēti sūdzas. rīkojāmies, protams, kā jau demokrātiskā valstī - ne jau nu izvērsām aģitāciju puskurlajiem senioriem par urbānās dzīves priekšrocībām pār atpūtu sistēmā "miskaste", bet klusā maija vakarā aizbraucām un nosvilinājām tās būdas nahuj. kas nepaguva, tas vainīgs. kas paguva, tas tagad dzīvo pieklājīgā piecstāvenē ar virtuvi, apkuri un panno pie sienas, bet uz balkona viņam karājas sarkani truseļi. lūk.

tas es, kā jau jūs sapratāt, šorīt piecas stundas "tropico" pageimoju, spēli ar labāko saundtreku pasaulē.