es nevaru pārvarēt latviešu izdevumu poligrāfisko barjeru kopumā. ieeju latviešu grāmatnīcās tikai aiz pieraduma, skatos uz tiem vākiem un saprotu, ka šīs grāmatas uz mani neattiecas. un tieši noformējuma dēļ un daļēji arī tāpēc, ka zinu caur kādām rokām un kādās mēslainēs tās tapušas. un jo, tjipa, "glītāki", "gaumīgāki", "modernāki", "dizainiskāki" tie noformējumi ir, jo vairāk atgrūž. letiņu pretenciozitāti nevar ne sajaukt ar kaut ko, ne nepamanīt.