strendž frāns sinema
vēl es holandiešu filmu "Simon" noskatījos. par holandiešu sociālajām problēmām. tās nebūt nav tādas, kā pie mums!

izstāstīšu sižetu - Kamīls ir gejs, kuru notriec ar automašīnu galvenais varonis Saimons. Saimons, savukārt, ir tāds heteroseksuāls mačo, bet labā vārda nozīmē, Amsterdamas kofīšopu karalis (šis moments vispār ļoti cilvēcisko filmu :)) ar vienu distributoru uz divriteņa, viņam ir sieviete - taiboksere, bet viņš vēl paralēli drāž kaut kādu dāmu hokeja komandu pilnā sastāvā. labākais moments filmā - kad taiboksere viņu pieķer gultā ar hokejisti, tur tādas lielas acis un "please, don't". bet vārdsakot, Kamīls ar Saimonu sadraudzējas, viņiem tur ir četru draugu (ar vietējiem no kofīšopa) kopiena, līdz brīdim, kad Taizemes pludmalē taiboksere paved Kamīlu. kā tas viss ir iespējams, man labāk nejautājiet, izskatījās lieliski.

Saimons, protams, apvainojas, kas tas tāds ir, sadraudzējās ar geju, a viņš te pēkšņi nav nekāds gejs. tāpēc otrā filmas daļa jau notiek pēc četrpadsmit gadiem, kad viņi atkal satiekas Amsterdamas ielās - Saimons ir slims ar vēzi, Kamīls vēlas apprecēties ar savu partneri. tāpēc Saimons kļūst par Kamīla kāzu liecinieku, bet Kamīls kļūst par Saimona eitanāzijas atbalstītāju. Beigās Saimons mirst, visi draugi stāv apkārt gultai, kinoskatītāji raud.

IMDB komentāros holandieši saka - jā, tas ir par mums!