man pēkšņi ienāca prātā, ka tas ir kaut kāds šaušalīgi liekulīgs amerikāņu līdztiesības dogmas moments, faktiski, kodols par "īpašajiem cilvēkiem", kurā tiek pielīdzinātas VIP personas laikam jau kazino galvenajā zālē vai koncerta labākajās vietās un VIP tāpat ir invalīdi ratiņos - personas ar īpašām vajadzībām, šeit kāda starpība, vai tev vajag supervietu zālē vai uzbraucamo celiņu pie supermārketa - tās ir problēmas, kas tevi atšķir no pārējiem cilvēkiem.

lai likvidētu šo gapu taču nākas par VIP padarīt arī visu pārējo tautu - korpulentos, tievos, garos, īsos, visus, kas tik ļoti dročī uz šo VIP momentu. respektīvi, tāda ir valsts tehnoloģija.

I want to be forgotten,
and I don't want to be reminded.