itāliši arī dzied skaisti, pagājušajā pavasarī izdevās teju neiespējamais - dabūt biļetes ur Romas derbiju. Lūk tie bija dziesmu kari, Olimpico stadiona Curva Sud pret Curvu Nord, un tā diezgan kārtīgi - kamēr viena puse dzied, otra klausās, nosvilpjas un tad mainās, visas spēles garumā, dziesmas neatkārtojas. pirmais iespaids bija tāds , ka tas mūsu jūlija megasarīkojums, kas iekrīt reizi 4 gados var iet atdusēties.

+ skatoties čempionlīgas finālu (+ kaut kādas tur It izlases pārbaudes spēles, šķiet, serbijā) iegriezās ausīs tās austrumeiropā tik izlpatītās debīlās plastmasas taurītes, kurās iepūst prot katrs deģenrāts. letiņus tās raksturo visļotāk, un pat ja kādus 2 gadus atpakaļ IIHF mājaslapās citu zemju fani ironiski izteicās par mūsu lielāko lepnumu - apkārt ceļojošo aptaurēto baru, mēs tik turpinām - esam labākie, labākie, kie ie e! tfu!