Dead Man's Shoes (2004, Šeins Mīdouzs)
Šoreiz omulīgais skinheds Mīdouzs no Strafordšīras ("This Is England") uzņem vēstījumu par lietām, kuras IMDB recenzenti apsauc par unikālām: kādā provinciālā Anglijas mazpilsētā jaunietis dodas armijā, atstājot savu garīgi slimo brāli vietējās tusovkas pārziņā. Vietējā tusovka Albionas mazpilsētā - tie nav vienaudži, tas ir bars ar nekur nestrādājošiem vīriešiem vecumā no 20 - 50 gadiem, kas caurām dienām sēž telpās pīpējot zāli, rēcot par debīliem jokiem un visādīgi ņirgājoties par mazāko militārista bratānu. Kad galvenais varonis atgriežas, sliktajam grupējumam, protams, ir jāsaņem pa klabekli pilnā sastāvā. Krievijā šādus unikālus scenārijus, šķiet, štancē nebūt ne pagrīdes tipogrāfijā.
Tiesa, Mīdouzā atšķirībā no pārējiem ir ļoti izteikta esošo reāliju apjausma - no armijā pabijis cilvēks pret vietējo skābes apdolbīto baru ir patiešām kā ērglis pret cērmēm. Viņš var netraucēti pieiet visam baram uz ielas un pateikt: "jums ir žopa". Un dēties vno viņa nav kur - mazpilsēta taču, uz kurieni aizbēgt? Un izrēķināties nevar, jo viņš taču zina prijomus, bet vaļīt barā nav džentlmeniski un vispār zapadlo. Tāpēc žopa ir absolūti nenovēršama. Situāciju no pelēcības teicami izglābj metodoloģija - Rembo slepeni pieber galveno slikto trijotnes tējkannā kilogramu ar LSD, aizsūtot to drausmīgā bedtripā, kura noslēgumā (tā jau viņiem ir ļotoļoti slikti) sāk uzdot Morālus Jautājumus. Fašisms visā savā godīgā. Vārdsakot, arī savdabīga pieeja.
in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / ar alu pavilks / apm.ņurd. / afigkino