4 Months, 3 Weeks & 2 Days (2007, Kristians Mundžu)

Nu, lūk, aizgāja rokas kaut ko beidzot uzrakstīt. Grūti, jā.

Ja mēs atmetīsim visus šos akcentus, interpretācijas un kaut kādu patērētāja vai kultūrcitātus meklējoša pārgudrinieka pieeju - "4 mēneši" ir viennozīmīgi labākais kinodarbs pēdējos desmit gados, un es to saku vispār bez jebkādām šaubām. Ja mēs runājam par šo filmu kā kino kā tādu. Jo ieciklēties te var uz daudz ko. Kaut vai, teiksim, izdarīt pieņēmumu, ka režisors Mundžu ir iekļāvies zināmā rumāņu postneohiperreālisma jaunajās radīcijās (sk. te jau atreferēto "The Death Of Mr. Lazarescu"), ka šeit ir mēģinājums iet tumšākajās fon Trīra pēdās (kad Trīrs būs spējīgs uzņemt kaut ko tādu, kā Mundžu scēna pie pusdienu galda - tad par to varētu pat parunāt), ka šeit ir 90-o gada eksperimenti postsovoka ķinīti ("Mazā Vera" ir tuvākā un precīzākā asociācija)... Vai arī, ka filma izraisa no sākuma neizpratni, pēc tam aukstu abstrahēšanos ...

To, ka šajā filmā absolūti nekas nenotiek nejauši, saproti tikai pēc beigu titriem, kad viss šajā emocionāli patiešām ļoti sarežģītajā lego nostājas savās vietās un atnāk apjausma, ka tā arī vajag, un režisora ietekmes ir jāmeklē pavisam kur citur (teksim - Polaņskis?!)

Filma izraisa no sākuma neizpratni, pēc tam aukstu abstrahēšanos - līdz tam brīdim, kad pēkšņi iestājas neizskaidrojama panika. "4 mēneši" nav filma par abortu problēmu Čaušesku laika Rumānijā (pats režisors pat ne sevišķi uzsver šo galveno sižetisko tēmu) - tas viss ir tikai setings. Ielas pilnas ar sniegu un dubļiem, birokrātiska un naidīga ārpasaule, apzināts un neapzināts cilvēku ļaunums - tā ir absolūta mašinērija, kas atšķirībā no Kafkas fantasmagoriskās nosacītības šeit ir brutāli reāla. Filma ir neaprakstāmi un neizsakāmi brutāla katrā sekundē, pie tam atšķirībā no citām lieliskām filmām, tā nebūt nav pašpietiekama bez skatītāja elektriskajā krēslā; skatītājs ir pēdējā un noslēdzošā detaļa. Jā, kā "Dejotājā tumsā". Tikai paskatieties, kāda aiza šķir Mundžu no "Dogmas".

Šeit ir līdz pēdējam milimetram noslīpēta ļoti bagātīga kinovaloda. Attēla un skaņas mijiedarbība pēdējā trešdaļa rada tieši to, kas tika gaidīts trpat vai vismazāk. Paniku. Paniku. Paniku.

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino+