biju iegājis mikromārketā pēc cigaretēm. tur tauta jāņu pre-noskaņojumā
intensīvi apcer, ko gan cilvēks var darīt vasarā zoodārzā. (viens
dalībnieks no iestādījuma, btw, neiziet jau 56 stundas, sēž pie sava
sotaka, sazinās ar patskaņu palīdzību. a meitenēm tur -izlaidumi, tādas
lietas). arī padalījos iespaidiem. un ar jums padalīšos.
Pirmkārt, ir skaidrs, ka lielākā daļa dzīvnieku zvērudārzā ir gauži
nelaimīgi. Vismaz tā sākumā liekas. Patiesībā zemteksts ir daudz
dziļāks.
Lūk, paskatieties uz vilku vai šakāli vai hiēnu. Viņi visi acīmredzami
trenējas. Griež vienu riņķi pēc otra, muskuļi kājām jau tādi uzkačāti,
ka, ja viņi kādam ar to kāju izdomās iemaukt, tas aizlidos trīs metrus.
Viņi gatavojas revolūcijai, šaubu nav. Iedomājieties, teiksim, Šakāļa
Ideālo Zooparku. Viņš tur iet apgaitās (jā, tā viņi dara), bet visos
būros sēž kaut kādi zaķi un paipalas. Plus vēl Šakālis visādas
labdarības akcijas rīko, tipa, palīdziet man vot šitos divus trušus
uzbarot kondīcijā.
Otrkārt, ir obligāti jāpievērš uzmanību Pašam Galvenajam zvērudārza
iemītniekam. Nē, tas nav krokodīls. Pieejiet pie putnu lielā krātiņa.
tur ir izteikta hierarhija. Pašā augšā sēž Galvenais Grifs - caurām
dienām, nekustās, nerunā ne ar vienu, tāds reāls Sociālistiskā Darba
Varonis, es pat varu saskatīt vismaz četrus ordeņus pie viņa spalvainās
krūts. Uz viņu strādā pārējā putnu birokrātiskā (birokrātiņiskā :))
sistēma. Ielaidiet tur pingvīnu, un Maitu Lija parūpēsies, lai pingvīns
visus nodokļus samaksātu un mēneša atskaites laikā nodotu - savādāk
sankcijas, a ko jūs domājāt.
Vēl savā ādā labi jūtas pelikāni, viņi vispār tur ir izlikti sākumā
tikai tāpēc, lai radītu iespaidu, ka zvēriem dārzā ir puslīdz ok.
Pelikāni ņihuja nedara, kaut kāda iekšējā rotācija viņiem tur notiek,
tas nav interesanti.
Ejiet pie lāčiem :) Brūnie jau sen kā enterteinmentom promišļajet; tik
veiksmīgi, ka ar motociklu viņiem pat nav ne mazākās vēlēšanās
iemācīties braukt. Ja brūnais lācis apsēžas uz pakaļas, tad viņam kāds
iedod konču. Nez ko mosjē Pavlovs par to teiktu. Kaut arī tādam lācim
kā minimums kebabs ir nepieciešams, puslīdz solīdai izklaidei. A kāds
jums iespaids radīsies, teiksim, par Grizli Lāci, kurš kaut ko tur
danco savā nodabā? Kāds tur varenums? Baltie lāči ir daudz, daudz
gudrāki. Uz končām un kebabiem viņi liek daiktu.
Baltais Lācis, kas iet pa kaut kādām savām darīšanām - to viņi ir
padarajījuši par tādu ultranotikumu, ka laikam to redzot viss Zoo
personāls nekavējoties piedzeras. Jo viss, ko viņš prot - tas ir gulēt.
Zivis ķert tajā betonā nevar, apmeklētāji arī neiedomājas končas vai
bulkas vietā paņemt līdzi trīs dzīvas karpas - ko vēl viņiem darīt? Un
labi, ja guļ publiski. Pārsvarā jau liekas čučēt savos ledusskapjos.
Vēl ir ronis, kurš visu šo gadu laikā nav aptvēris savu uzdevumu. Katru
reizi, kad viņš izbāž to galvu iz savām personiskajām dzīlēm, man prātā
nāk vecs Filatova pantiņš: "dobralsja do materika /smotrju, ņet, ņe
Amerika". Ko tur vēl piebilst.
Lauvas mēģina kopēt baltos lāčus, taču pašcieņa liek viņiem izskatīties
cēli. Patiess dzīvnieks ir tīģeris (bet pavisam patiess - sniega
leopards, o!, kurš pārmaiņas pēc nepavisam nav sniega leopards). Viņš
smird, trenē kājas, izrāda tādas draudzības pazīmes, ka ir skaidrs -
vienu dienu viņš atraus galvu visai administrācijai un vispār daudz
labāk izskatītos ar automātu "Uzi" kaklā. Vai ar mīnmetēju pa
11.tramvaju.
Samērā ok jūtas čūskas. Nav skaidrs man, kādas ir viņu čūsku darīšanas
brīvdabā, taču zvērudārzā viņas apmierināti guļ. Laikam pārvietoties
viņām liek tikai laika apstākļu izmaiņas, kad kaut kur jāieiet, lai
nelīst vai nesnieg uz galvas. Tajos akvārijos nekas nelīst un nesnieg,
tādēļ viņas tik rij savējos rikitikitavi un relajksējas.
Vēl kādi dzīvnieki? Ē, nu par nīlzirgu lai uzraksta varbūt kāds cits...