Harold And Maude (1971, Hals Ešbijs)

Man te retrospektīva tāda šonedēļ sanāca. Par Halu Ešbiju, kuru es uzskatu par vienu no krutākajiem 70-o gadu režisoriem. Viņš trāpījās tieši hipiju laikos, safanojās par lietām, un kā godīgs hipāns nākamajā dekādē arī atdeva galus no pārdozēšanas - taču  70-jos no viņa ir vērts skatīties vispār VISU. Izceļas ar prasmi savienot smieklīgo ar absurdo un absurdo ar skumjo, kā arī nekad neaizmirst skaudri izsmiet "sabiedrības morāli", tajā pašā laikā paliekot ļoti sirsnīgs un cilvēkus patiesi mīlošs. Ja gribi redzēt kā kino spēj dzīvot un elpot ar pilnu krūti - skaties Ešbiju.

"Harolds un Moda" - filma, kas kā netverama stīga manuprāt tieši vai netieši caurvij visu tālāko ēru. Tieši šī filma aizsāka to, kāpēc mēs tā mīlam "Džuno" vai "Mazo mis saulstariņu" vai "Amerikāņu skaistumu" vai Vesa Andersona filmas; pēdējais pats mīl ļoti pacitēt Ešbiju. Te var smieties līdz asarām un bēdāties ļoti ļoti, pie tam vienlaicīgi. Te ir vismaz desmit viltus pašnāvības, nāvējoši triki ar mašīnu un aparāts, kas spēj ražot  krītoša sniega smaržu. Šī ir īsta himna humānismam. 

Rekomendēju: dienasgrāmatčegam un alejai!

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ superklasika.