The Orphanage (2007, Huans Antonio Bajona)

Nolādēts, tie spāņu režisori seko viens otram kā tādi pīlēni rindiņā - lūk, Warner Brothers Spānijas nodaļas desantnieks Giljermo del Toro ir atracis kārtējo ideoloģiski pareizo viļņa pārstāvi, režisoru Bajonu.  Del Toro ir labs producents un neliek spieķus riteņos, ļaujot jauniesauktajam darboties pašam uz savu galvu, kas nevar neizpausties rezultātā. Savu maģisko iespēju ar apledojušu lauzni maigi pakutināt olas "amitvillas horroriem" un citam līdz vēmienam apnīkstošam kalifornijas  atkritumu urnu kontentam Huans Antonio ir izmantojis nevainojami.

Stāsti par bērniem ar neredzamiem un iedomātiem draugiem ir varbūt sešreiz noeiets etaps, taču  režisors ar jebkuru klišeju tiek spīdoši  galā - tur, kur Holivudas Meistari būtu  uzvedušies kā orangutāni trauku veikalā, viņš aizvien atrod  izsmalcinātus risinājumus, un, jo ilgāk tas viņam izdodas, jo vairāk pieaug spriedze. Te mēs (l)inčīgi  pastrādāsim ar gaismu, te  paceļosim pa apziņas tumšajiem koridoriem, te iepīsim parapsihologus... Nervu elektrifikācija, ko tur daudz. Vārdsakot, nenoliedzams hīts, kuram afigkino nelieku tikai dziļi subjektīvi estētisku iemeslu dēļ: teiksim, "The Others" man patīk mazliet labāk, lai arī īsti nevar jau salīdzināt...

in 2008 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi /  otrreiz nesaņemtos /  apm.ņurd.+ /  afigkino