Lūk, tas ir labs atčots. Kinoaprakstīšana un vērtēšana vispār lielākajā daļā gadījumu ir tukšu salmu kulšana - ja ir izveidojušās personīgas attiecības ar konkrēto darbu (un attiecības ar filmām in most cases ir vēl smalkāka un intīmāka lieta par attiecībām ar līdzcilvēkiem jūgabrāļiem), kā tādas vispār var aprakstīt? Un ja šo attiecību nav, tad, man domāt, vispār nav vērts neko sacīt.
(Viss sacītais gan attiecas uz kinodarbiem, kas angliski apzīmējami kā "films", nevis "movies", un Across the Universe, nenoliedzami ir pirmajā kategorijā.)