It kā jau jā. Bet tomēr man šķiet, ka mākslas procesi varētu būt vēl daudz interesantāki, ja mākslinieki, kuri šobrīd ar mākslu nodarbojas paralēli saviem naudas pelnīšanas darbiem, varētu kaut vai tikai laiku pa laikam atslābt un taisīt tikai mākslu. Var jau būt, ka mums tādi ir. Es īsti nezinu.
Man šķiet, ka vairumā gadījumu tas ir izturības jautājums. Vienā brīdī no tā var ļoti nogurt, ka mākslā ir jāiegulda daudz vairāk naudas, nekā pēc tam saņem atpakaļ. Vēl jau ir jāiegulda arī emocionālie un intelektuālie spēki.
Ļoti daudzi to neiztur. Var jau teikt, ka izdzīvo stiprākie un tā tam dabā ir jābūt. Tomēr, lai kaut ko pa īstam ģeniālu paveiktu, ir jāstrādā tikai tajā vienā jomā ilgi un pamatīgi, un tad ir arī tie izcilie rezultāti. Tāpat kā sportā un visur citur.
Un tad ir tā, ka jāsēž Domburšovā un jārunā par 150 latiem algas. Es vispār nevarēju skatīties, man kaut kā bija šausmīgi žēl un kauns. Aijai vajadzētu sēdēt darbnīcā un gleznot, un būt izcilai, un ar saviem darbiem kaitināt un iedvesmot. Bet viss ir tā kā ir.