oh
vēl vakar skatījāmies daiļslidošanas čempionātu (svēta lieta!), un es nonācu pie secinājumiem:
teiksim, ja hokejā kāds kādam iegāž ar kļušku pa baznīcas torni vai regbijā kāds kādam salauž degunu - tas ir normāli un tam tā ir jābūt, kā vēl savādāk
bet ja daiļslidošanā kāds pakrīt, tad ir ļoti bēdīgi ap sirdi. nu, pat ja pakrīt pēdējās vietas ieguvējs, aleutu salu pārstāvis - vienalga ļoti bēdīgi.
jo katrs priekšnesums daiļslidošanā patiešām ir kā dzīvesstāsts.

mani favorīti, starp citu, neko nevinnēja. bija čoina somiete (kas atdeva medaļu citai somietei) un francūzis (krutā prikidā slidināties zem vienīgās coldplay dziesmas, kas man patīk - pareiza attieksme!)