pat nezinu kādēļ nolēmu izteikties.

tev protams ir taisnība bet tajā pašā laikā es visai likumsakarīgi saskatu kādēļ rietumu pasaulē var tikt lietots termīns "kvalitāte" attiecinot to uz mākslu. savā veidā ir iespējams apgalvot ka māksla sakņojas amatniecībā kur tieši amata prasme ir galvenais kritērijs (to sakot es neesmu aizmirsusi renesanses laiku).

nevajadzētu aizmirst ka ilgstošā laika periodā kā galvenais tēlotājmākslas vērtēšanas noteikums bija tās līdzība ar dabu. līdz ar to "stihiska" radīšana man liekas liekas visai nosacīta kā piemēru var ņemt holandes 17. gadsimta glezniecību (es neko stihisku nesaskatu villema kalfa klusajās dabās). par "stihiju" var sākt runāt sākot no 19. gadsimta sākuma kad rodās visi "-ismi". protams izņēmumi ir vienmēr. vai mākslas darbus var vērtēt pēc to radīšanā ieguldītā darba? vai dišāna "ready - made" ir labāki par žeriko "medūzas plostu"? diez vai... drīzāk tas sakņojas skatītāja uztverē. vienmēr jau ir kāds kurš pateiks "a mans puika var labāk uzzīmēt!"