Man no dzena un motocikliem visvairāk palicis atmiņā tas, ka japāņi kaut kāda tur verķa salikšanas intrukciju sāka ar vārdiem - "lai saliktu šo verķi nepieciešama pacietība un liels iekšējs miers".

Un te, redz rodas tas līdzsvara moments. Pat ja verķis-konstruktors neizceļas ar lielu salikšanas ērtumu, to līdzsvaro tas, ka cilvēks sajūt, ka tas, kurš to ir taisījis, ir paredzējis viņa grūtības un jutis iekšēju pienākumu par to brīdināt.

Nezinu, vai runājam par to pašu grāmatu, bet vismaz "Dzenā un motociklos" Pīrsigs beigās nonāca līdz tam, ka kvalitāti definē paša rezultāta objektīvi-estētiskie parametri + attieksme, kāda tajā ir ielikta radīšanas brīdī. Tipa West meets East, kā tas noticis arī paša autora dzīvē.