un kurš tad ir dzīvesgudrs? tas ir tik nenormāli novazāts vārds. visādas vecas, piredzes bagātas tantes ar dziļām acīm ir dzīvesgudras? dalailama? pārsvarā jau lielākās daļas dzīvesgudrība aprobežojas tikai ar labi apgūtu (aprēķinātu) spēju integrēties, iekārtoties šajā pasaulē vispār, sabiedrībā un konkrētajā situācijā. jo tas ir nepieciešams gan iekšējam, gan ārējam komfortam. lai visa kā būtu gana, tā savtīgi. man tomēr gribētos redzēt dzīvesgudrību savienojumā ar.. piemēram, autsaiderismu (sauksim to tā), kas, manuprāt, ir vienīgais normālais eksistences veids mūsdienās. vot, man tāds klikšķis - cilvēki kuri neprot dzīvot, lai cik muļķi neizskatītos, vienmēr liekas daudz gudrāki par tiem kuri prot.