es vienmēr esmu tik ļoti...nezinu, kad kāds pasaka, ka viņš ir nemirstīgs.
Man uzreiz ir sajūta, ka vot kopā, kopā mēs esam nemirstīgi.
Vienkārši elementāri nevaram nomirt. Pat ja sirdis apstātos. Nekādīgi.
Vot es saku savai sirdij tagad "apstājies", a viņa zin, kas par lietu, un ne pa kam.
To es nevienam neprotu izstāstīt. Un neviens man arī nē.