"Spīd nekustīga liela saule, tur nav nakšu, nav vakaru. Klusums visapkārt, milži guļ zemnīcās, nekur uz lauka nav zāles, un šīs pasaules vidū stāv Pastiepalnieks, un viņam ir labi, mūžam viņš tā stāvētu, stāv ar. Klusums ir patiesības dziesma. Un Pastiepalnieks stāvēja klusuma zemē, apburts un nemirstīgs. Viņa dvēselē dziedāja mūzika, un no vientuļa bezizejas prieka viņs mira nost. Kalnos gulēja milži, saule stāvēja debesīs, un pats Pastiepalnieks lauku un klusuma zilgajā zemē dega kopā. Dvēsele kustējās viņā kā dzīva čūska, un viņš zināja, ka mirst, zeme zūd viņam zem kājām, un viņam bija arvien labāk un labāk, it kā liela upe nestu viņu prom no krastiem." Platonovs Bērziņa tulkojumā.
Komunisms, pionieriem, kā tad.