nu jā, kaut kas tāds tur ir
man tā arī nav radusies vēlme viņu pēc tam pārlasīt.

teiksim, es atceros, kā lasīju folknera "troksni un niknumu", kas ir viena no manām mīļākajām grāmatām - es sāku lasīt viņu reizes 20, metu nost grāmatu jau sestajā lappusē, jo tā lūk vispār NEDRĪKT rakstīt grāmatas, tā sākas ar stāstu par kurlmēma un vājprātīga pusaudža pasaules redzējumu, kas pasauli saprot tikai no smaržām, iedomājies, pat visa laika plūsma stāstā ir sadalīta pa šīm smaržām, tas nozīmē, ka nākamā epizode viņa vēstījumā var būt ir nākamajā dienā, a var būt pirms četriem gadiem. un tikai vārgas notikušā domu atblāzmas. bet bija iekšā neapturams čujaks, ka vajag lasīt un pārlasīt tālāk un tālāk, un tad tur pēkšņi ļoti kruta panesās viss.

a selindžeru kaut kā negribas. rādītājs.