Pilnīgi piekrītu.
To vienīgo reizi, kad pa īstam miru, nāve atnāca no kājām. Tās pamazām pazuda, atstājot tukšumu zem sevis, tad lēnām tālāk beidzās visa pārējā kustēties spēja, domas dažas vēl bija; runa gandrīz izdzisusi, man likās, ka es kliedzu, lai mani izglābj, bet neviens gandrīz neko nebija dzirdējis, kā vēlāk izrādījās.