laif
protams, visprātīgākais būtu pamest jebkādu darbu un katru vakaru/dienu/rītu/pohuj pāris stundas paspaidīt peles kreiso taustiņu interneta pokerā.
tā rīkojas aptuveni 50% cilvēku, kas ir pavadījuši kādus pāris gadus pie virtuālā pokera galda. viņi saprot, čto k čemu, tie ir brīvi un radoši cilvēki, kuri laikam nav tik aizņemti ar pašanalīzi kā es.

tas nodrošinātu man pietiekoši lielus ienākumus, domāju, liela uzņēmuma top-menedžmenta darbinieka ienākumu līmenī, ja gribas bez naprjaga vai strjoma. ar naprjagu un strjomu nāktos veikt kārtējās intelektuālās investīcijas, jo pilnveidoties pie mums, kā zināms, var bezgalīgi un bezgalīgi. bet tas vairāk jau atiecas uz temperamentu.

mani uztrauc divi jautājumi. pirmkārt, ētiskais. nu, ir pat mazliet kaut kā neērti šādā veidā pelnīt naudu (bet mūsu gadījumā tā ir tīra naudas pelnīšana, kas, protams, sagādā arī zināmu prieku un emocijas, savādāk huj mes to darītu - nejauciet ar azartu, ja pokerā spēlētājam vispār šāds jēdziens parādas vairāk par 0,00091%, ir jāsadedzina kompis, jānoskuj galva un jādodas kalnos). bet tas ir kaut kā jocīgi, jā. tomēr es vēl jūtos pārāk jauns, lai sāktu aprakt sevi ofisos. tā, ka īsti nav par ko gruzīties.

otrs jautājums - tas ir par esošo pieredzes, iemaņu un talantu mobilizāciju, jo tie var zaudēt pielietojumu. bet to es risinu. karoče, laifstails no hard money - easy hobby pārvērtīsies par easy money - hardcore hobby, kaut kā tā es domāju tikt galā ar savu eksistenci. pēc tam būs jātiek galā arī arsavu dzīvi.