zābaks, no kura reiz izlidoja dvēsele
šodiem darbavietā veikt inspekciju bija ieradusies Žurku Tante, lai arī visādi grauzēji un tarakāni pie mums nav nekad manīti - ēdienkartes labākais sezonas piedāvājums pagaidām ir tikai kalorīferis. tomēr šajā sakarā atcerējos vienu citu Žurku Tanti, pilnīgi neaizmirstamu.

tas notika vēl laikos, kad strādāju benzīntankā par pārdevēju. kādā rudens pēcpusdienā noliktavā tika atklāts zvērīgs un nehumāns noziegums - kāds bija nograuzis trīs šokolādes "bounty", nedaudz pažļembājis papīru un uzdzēris virsū limonādes dzērienu "fantastika" pa diezgan ideāli izgrauztu caurumu. skaidrs, ka sākās kriminālizmeklēšana, lai tropu un paradīzes salu cienītāju nodotu vajāšanai. pēc vairākkārtējiem netīriem kolēģu mājieniem vienam otra virzienā, tomēr noskaidrojās, ka nevienam nav tik attīstīti priekšzobi, ar kuriem grauzt filigrānus caurumus Krievijas - Latvijas gāzes vadā, tādēļ tika nolemts veikt antiratifikācijas(c) procesu.

lēdijai, kas ieradās uzņemties procesa tehnoloģisko daļu, bija aptuveni 50 gadi, omulīgas formas, smaids kā maija saulītei un fantastisks pakalpojumu PR. runāja viņa vienā laidā izmantojot visas iespējamās vārdu pamazināmās formas, varētu teikt - pat mīļvārdiņas. "Tā, nu kas te mums par problēmiņu? Ak, žurciņa! Nogalināsim kustonīti, kur viņš mums liksies. Te man, lūk, ir šāda indīte. Te strihnīniņš tāds, te strihnīniņš šitāds. Šo te...nē, labāk nevajag, tas ir lielais kalibrs, var nogāzt bataljonu. Te, lūk, labs pulverītis mums būs! Žurciņa ieēdīs, kādas pāris dienās viņai kuņģītis būs saārdīts, viņa te pamocīsies - nē, pagaidiet, lai viņa nomirst, nesitiet ar ķieģeli, savādāk jums te zarnītes pa visu telpiņu pašķīdīs, antisinatārie apstāklīši ziniet... tad nogaidam pāris dieniņas, kamēr viņa nolīdīs kaktiņā, mums pulverītis, hi-hi, ai, kur labs, ai, kur labs...lūk, kad sirsniņa vairs nedauzīsies un pie mutes parādīsies asintiņas, tad ņemam un izmetam miskastītē!"

šefa acu skatiens, šādu tirādi klausoties minūtes 20, kļuva aizvien stiklaināks un stiklaināks, bet lietussargs vērās ciet ar nenovēršamu sparu. uz beigām viņš jau bija pārliecināts, ka benzīntankā hotdogu un čipsu vietā noteikti ir jāsāk tirgot strihnīniņš, ciankālijītis un kā kombo specpiedāvājums - Tas, Kurš Var Nolikt Arī Bataljonu.

savukārt žurciņa tiešām saēdās indīti un pēc pāris dienām nomira. savu pēdējo patvērumu viņa bija atradusi manā zābakā.