Garastāvoklis: | pleased |
Mūzika: | Cīrihes brīvprātīgo ugunnsdzēsēju parādes maršs |
Un tomēr sagaidīju!
Jā, jā, jā - runa iet par Kalgarī! Overtaima 14-jā minūtē, zināmās meitenes var sākt jau piedzerties ielās ar striptīzu un pārējām lietām, pateicoties Džeromam Iginlam,
kurš ir noplosījies kā zvērs (spēlei sekoju līdzi teksta režīmā un
tagad arī gatavojos izģērbties - tiesa, prozaiskāku mērķu labad,
miedziņš nāk).
Atmiņā atnāca pirmais NHL fināls, kuru puslīdz sakarīgi atceros pēc
kaut kādiem pilnīgi mistiskiem apskatiem - šķiet, tas bija 1989.gads,
kad "Flames" ieguva Stenliju. Vēl tagad atmiņā stāv skats, kā tad vēl
jaunais, bārdainais un spēka pilnais Els Makinniss ieslido zonā , un tur nekavējoties sākas... vienkārši panika.
No viņa klātbūtnes vien. Atzīmēšu, ka viņš vēl aizvien ir aizsargs ar
spēcīgāko metienu līgā, tikai tagad jau atgādina dzīves paplucinātu
Arizonas fermeri.
Iginla kādreiz būs arī parasts padzīvojis Bruklinas nigers, kurš
iespējams būs pārņēmis sava bijušā komandas biedra, sīkās komplekcijas
narkomāna Teo Flerī ieradumus. Bet tagad we are the champions tjipa.
Bez piecām minūtēm.