ātrvilciens rīga - rostoka kaut kāds

starp citu, tajā ultramurgpilnajā sapnī par mazpilsētu, kurā visi bērni prot runāt dažādās svešvalodās un tajās arī runā (tādi noskranduši sīkie skraida apkārt un deklamē citātus no angļu klasikas - tas bija Jītss laikam);
un kur vēl dzīvo nēģeris treniņbiksēs ar "burbuļiem" uz ceļgaliem un bulterjeru pie ķēdes, nē, bez ķēdes; tur, kur atrodas psihiskā somu pirts ar salauzto kompjūteru virs lāvas, tur ekrānā var redzēt lidmašīnas simulatoru un tik vien
tajā sapnī es sastapu Skuku - sāka līt lietus un mēs abi sinhroni atvērām lietussargus, dažas sekundes tikai viņu redzēju un skanēja no kaut kāda loga šī dziesma "...UN ZVAIGZNES EZERDZELMĒ..."
tad atskrēja nēģerism, tikai suņa vietā viņš bija izvedis asinspastaigā drausmīgu mežacūku, un mums nācās mukt katram uz savu pusi
es ieskrēju pamestā koka universālveikalā
a tu, Skuka, kur paliki, mani interesē?!