Bet runa bija par paveikšanu, paliekot ar privilēģijām. Es par to, ka ēdis Krutā radītāja sauso ķengu, neticības un apsmiekla maizīti, tad, kad esi Kruto pabeidzis, kopā ar publisku atzīšanu lēni un maigi var atnākt privilēģijas, ja vien neesi Kruts pats sevī un neturpini no tām norobežoties, lai nepiesārņotu savu ekosistēmu ar ilūzuiju, ka viss Krutais jau no sevis ir izkruķīts.