rubrikā "jau sen gribēju uzrakstīt"
man tiešām ir kaut kas tāds, ko varētu nosaukt par "digitālajām kolekcijām":
- ap 500 filmām (un šitu es sev neatstāju diskos)
- daudzi jo daudzi apdullinoši gigabaiti ar mūziku
- daudzas jo daudzas digitālās grāmatas

bet fiška ir tur, ka tam visam nav nekāda kolekcionēšanas pamata; man nevajag no tur tā rakstnieka savākt "visas visas grāmatas" vai no grupas "pilno diskogrāfiju". es labi zinu, ka daudzas no tām lietām es visdrīzāk dzīvē arī nekad nenoklausīšos. bet man kaifu sagādā tas, ka man vienmēr ir no kā izvēlēties, tas ir jebkurā noskaņojumā un situācijā vienmēr atradīsies lieta, ko palasīt, paklausīties vai noskatīties. lūk, tas sagādā tiešām neaprakstāmu prieku.