puiku no meitenes atšķir stereotipi, kas izpaužas arī runā - rakstītā un runātā. ja sieviete šiem sterotipiem nepakļajas - primkārt, viņa būtu izstumtā, jo citi vīrieši nespētu identificēt viņu kā sievieti un uztvertu kā viņus apdraudošu sāncensi. otrkārt cibā tu viņu neatpazītu.

visa šī "intuīcija" ir tikai spēja ieraudzīt stereotipiskas pazīmes, kas ļautu pateikt - sievišķīgi vai vīrišķīgi.

viena no šīm stereotipiskām pazīmēm ir pozīcija, kuru raksturo pašpietiekamība vai tās trūkums (alternatīva pārspīlēta pašpietiekamības izrādīšana, ko izraisa sieviešu dzimtai piedēvētais trūkums). tā pašpietiekamība vai tās trūkums, kas liek sievietei lūgt kaut vai emocionālo atbalstu un jautāt "vai tu mani mīli?", bet vīrietim tieši pretēji - izvairīties no lūgumiem. un mēs esam šo sterotipu varā - mums nepatīk pašpietiekamas sievietes un nepašpietiekami vīrieši.