es vakardien pāris stundas arī pasvinējos ar radiem un pseidoradiem

izcēlās Ilmāronkulis, kurš atnāca un pēkšņi gaišā dienas laikā pazuda dzīvokļa vidū
kurš gan varēja uzminēt, ka viņš ir nokritis zem galda un tur saldi aizmidzis sekundes desmitdaļā? neviens. tāpēc tika nerezultatīvi meklēts pa visām istabām, vannu un tualeti.

tas vēl viss būtu figņa, mēs ta aizgājām svinēt bez viņa, bet Ilmāronkulim pamostoties pēkšņi ienāca prātā, ka būtu baigi kruta ieslēgties namertvo mājās, kā rezultātā pēc tam sākās cīņa ar Francijas revolūcijas barikādēm, durvju izzāģēšanu un citām aizraujošām lietām (man to gan visu atstāstīja, pašam nebija tā laime). uz to momentu liriskais varonis jau bija uzvilcis šortus un ieslēdzis televizoru motorzāģa (no ārpuses, protams) skaņu pavadībā. karoče, daudz ko esmu zaudējis.