Va-sa-ra!
Skaisti, koki zied un viss tāds silts. Sajūtu katru cauri kosmosam ilgus gaismas gadus nākošo saules stariņu. Vasaras iestāšanās sākas ar spēcīgu smaržu uzbrukumu - vienotā frontē tevi apskalo un tad beidzas. Nekas vairs nesmaržo, tikai krāsas - man purpura un baltā, tādi koki šeit ir mums. Paliek labāk, aha, kurtkas nafig (!), atrotu piedurknes un savos džinsos staigāju spraigā solī. Rodas vēlēšanās pasēdēt pie mājas uz soliņa, tikai tur jau sēž skolnieki, kuriem poh uz skolu, jo ir taču va-sa-ra!

Gribas beigt piļīt tos mazos 50g šņabīšus vietējā bārā (viņi saka, ka viņiem ir nevis kondicionieris, bet pagrabs tāds, ha, es to arī pirmoreiz pamanīju)un nopirkt riteni - NL tagad dzīvo viens un ir apzināti absolūti izolējies, Mihails Tāls ir aizgājis no mājām pie kaut kādas meitenes, NL saka, ka riteni zem Ls100 labāk nepirkt, pēc kā uzreiz kļūst skaidrs, ka ritenis ir jāpērk par latiem astoņiem. Bet riteni vajag.

Vēl vajadzētu pasēdēt skvēriņā ar Kosmo, tāpat papīpēt - ja mums pārdotu šeit kebabus, mēs varētu uzkost pa kādam, bet tā kā nekā nav, jālieto atspirdzinošie. Patiesībā jau labi. Bet vēl labāk ir braukt ar mīļoto meiteni kaut kur pie jūras. Kādreiz.

Galvenais, ka va-sa-ra.