Ja par štuku būs maz riskētāju ar aploksnēm, tad ir tikai loģiski, ka būs arī vairāk gribētāju tur vispār strādāt.

Kas attiecas uz rindām - tie, kas iepiķo un tiek bez par rindām nesūdzas, bet statistikā neparādās, kaut arī faktiksi ir daļa no rindas. Viņu dēļ esošās rindas ir garākas un ilgāk izstāvāmas, nekā tas būtu, ja aplokšņu algas nebūtu.

Paskaidrošu ar hipotētisku piemēru: veselības ministrija saskaņā ar saviem vai ES standartiem plāno vienu ārstu uz, teiksim, 130 cilvēku rindu mēnesī un atbilstoši sastāda budžetu. Ar aplokšņu algām šiem 130 aizlien garām, teiksim, 50. Un no šiem 130 ārsts pagūst pieņemt, teiksim 80. Atlikušie 50 pārceļo uz nākamo mēnesi, klāt pienāk kādi 80. 50 atkal aizlien garām, 50 atkal pārceļas uz nākamo mēnesi. Pie tam daļa pārceļo no pirmajiem, jo nav samaksājuši neko, atšķirībā no mazajiem maksātājiem, kas maksā lai tiktu vismaz mēneša laikā. Un tās liela daļa varētu būt vecas lauku tantes, kas nevar neko samaksāt, par kurām ciniski, bet pamatoti joko, ka tās atstieps kājas pirms pienāks viņu rinda, un zina, ka tās arī nav tās, kas ies un rakstīs kaut kādu iesniegumu ar sūdzību. Veselības ministrija izliekas, ka neko nesaprot, un ārstu skaitu nepalielina, kaut arī daļa cilvēku savu kārtu tāpēc gaida mēnešiem ilgi.

Es neesmu šajā nozarē, bet šāda bilde man šķiet loģiska, kaut arī diezgan nelāga. Ceru, ka kāds to pamatoti apstrīdēs ar piemēriem iz dzīves. Ja izskaustu maksāšanu, rindas būtu statistiski pareizas. Tad minētā rinda statistiski parādītos kā 130+50 cilvēki mēnesī, un veselības ministrijai nāktos paņemt vēl vienu ārstu uz pusslodzi.